Kā viens no priekšlikumiem piemērotākajam sabiedriskā TV finansēšanas modelim Latvijā varētu būt abonēšanas maksa, kas ir salīdzinoši populārs, kas ir kā ienākuma avots vai arī ja sociālajiem medijiem tiek piešķirts atbilstošs budžets. Tomēr problēma ir tajā, ja indivīdam tiks prasīta papildus summa, kas ir jāmaksā, tas automātiski nepiekritīs, jo sabiedrības vidū šī lieta iedzīvotājiem nav līdz galam izskaidrota, kādu labumu tas cels, attiecinot uz sabiedriskajiem medijiem. Sabiedriskie mediji ar savu darbību ir pierādījuši, ka par tiem ir vērts maksāt, jo tie veido daļu no sabiedrības kultūras. Tie ir vajadzīgi sabiedrībai, gan atsevišķām sabiedrības grupām, jo, tie var piedāvāt: nekomerciālas kultūras programmas, izglītojošus raidījumus, pārraides minoritātēm, kvalitatīvu izklaidi, nacionālās valodas un kultūras kopšanu kā būtisku mērķi. (www.lvportals.lv/, 2010 )
Sabiedriskajā televīzija ar komerctelevīziju atšķiras ar to, ka viens ir saistīts ar valsts finansēšanu, savukārt otrā neietilpst valsts sponsorēšana. Ir svarīgi izprast notiekošo gan citviet, gan tepat Latvijā, jo mediji ir tie, kas pastāv pār sabiedrības interesēm un vēlmēm. Sabiedriskajai televīzijai, manuprāt, ir jābūt kā prioritātei, jo tās uzdevums ir darboties latviešu valodā. Turklāt šie kanāli atbild ne tikai par to, lai sabiedrība tiktu, izklaidēta, bet sekot līdzi dažādajiem sasniegumiem, izglītot sabiedrību, kā arī informēt, kas, manuprāt, ir galvenā nepieciešamība mūsdienu sabiedrībā, kurā atrodamies un dzīvojam katru dienu.
…
