„Caur ķiršiem zaļu smieklu vilnis šalkdams lējies – Pāns krūmos smējies...”
(F. Bārda)
Šais vārdos poētiski atklāts Pāna – sengrieķu mīta dievības – raksturs – puscilvēks-pusāzis, kas ir dabas sargātājs, dievs un kam liela nozīme K. Hamsuna romāna galvenā varoņa Glāna rakstura atklāsmē. Būtībā abus šos tēlus darbā var cieši saistīt. Leitnantā iemiesotās dievības rakstura īpašības, rīcība, uzskati – neordinaritāte, neprognozējamība, neparastā vienotība ar dabu un, galvenais, Glāna līdzība ar Pānu mīlestības jūtās - abiem tās ir nelaimīgas, tām likti šķēršļi, atšķirība gan tāda, ka mītā Pāna neglītums, dzīvnieciskums atgrūda, bet Glāna mežonīgums – pievilka. K. Hamsuns neparasti parāda ziemeļnieciskā cilvēka izjūtu izpausmi skaistās dabas ietvarā.
Saskatu nozīmīgas līdzības mitoloģiskā puscilvēka-pusāža un noslēpumainā leitnanta dabas izpratnē. Romānā nav atklāta Glāna pieredze, ģimenes dzīve pirms ierašanās Norvēģijas ziemeļu mežos, kur norisinās darbība, bet ir skaidri redzama Glāna nevīstošā mīlestība, harmonija ar dabu, kas atklāj viņa pasaules uzskatus.…