Tēlu raksturojums Džordža Orvela pasakā "Dzīvnieku ferma"

Napoleons – cūka, kas kļūst par vadoni un diktatoru Dzīvnieku fermā
« Napoleons bija lielas, diezgan nikna izskata Berkšīras kuilis, vienīgais berkšīrietis fermā, ne pārāk labs runātājs, taču izdaudzināts par to, ka aizvien panāca savu. »
Sacelšanās sākumā Napoleons sadarbojās ar Sniedziņu, taču līdz ko radās izdevība tā atbrīvojās no viņa, jo pašā sākumā jau bija manāms, ka daudzos jautājumos viņi nebija īsti vienisprātis.
Par svarīgāko Napoleons uzskatīja jaunatnes izglītošanu un tajā pat brīdī paņēma savā gadībā deviņus kucēnus, jau tad skaidri apzinādamies savus ļaunos nodomus.
Napoleons vienmēr izturējās ļoti pašpārliecināti, lai gan bieži vien nemaz neprata pamatot savu viedokli.
« Napoleons pats nekādas shēmas negudroja, tikai mierīgi noteica, ka no Sniedziņa shēmām nekas neiznākšot, un šķita gaidām kādu izdevīgu brīdi. »
Ar vējdzirnavu celtniecību Sniedziņš un Napoleons sadalījās divās pretēji noskaņotās pusēs.
« Balsojie par Sniedziņu un trīsidenu darba nedēļu ! » « Balsojiet par Napoleonu un pilnu sili ! »
Napoleons saprata, ka ar Sniedziņš ir ieguvis vairākuma simpātijas un uzrīdīja virsū savus no bērnības audzinātos suņus. Šeit ir skaidri samanāms tas, ka šis tēls varētu būt balstīts uz Josifa Staļina personas, kurš arī izmantojas militāru spēku, lai citus piespiestu ieklausīties viņā. Vēlāk arī cienīt un godāt.
Pie visām nelaimēm Napoleons vaina citus. It sevišķi tos, kurus bija visai izdevīgi nostādīt ļaunā pozīcija.
…