Jāsecina, ka mūsdienās teorijas ir attīstījušās tiktāl, ka iespējams diezgan precīzi noteikt procesus, kuri darbojas, cilvēkiem radot ziņojumus, vai veicot jebkuru citu stratēģisku izvēli. Populāra tradīcija komunikācijas parādību analīzē ir sistēmu teorija. Ņemot vērā, ka komunikācija ir komplekss dažādu mainīgo apkopojums, tā šķiet dabisks priekšmets sistēmas principu pielietošanā.
Pēc savas skaidrojuma vārds sistēma, nozīmē no daļām kopā saliktais, veselais. Sistēma ir jebkurš fizisks, psihisks, garīgs vai sociāls objekts, ko aplūko kā citu objektu — sistēmas daļu un elementu — kopumu. Tas ir iekšēji organizēts, strukturēts veselums; veselums, kura daļas un elementi ir savstarpēji saistīti (pēc kādiem likumiem, noteikumiem vai principiem), un kuram ir noteiktas funkcijas. Pēc savas būtības var būt slēgtās sistēmas, bez jebkādas saistības ar vidi un atvērtās sistēmas, kas ir enerģijas, informācijas vai matērijas mijiedarbība ar vidi.
Viena no teorijām, kura labi ilustrē sistēmu teoriju pielietošanu komunikācijas procesu analīzē ir dinamiskās sociālās ietekmes teorija, ko attīstījis Bibs Latanē. Tā iztēlojas sabiedrību kā gigantisku komunikācijas sistēmu, kas sastāv no daudzām kultūras apakšsistēmām. Tās savukārt sevī ietver indivīdus, kas savstarpēji mijiedarbojas. Latanē teorija pieņem plaši izplatīto aksiomu, ka indivīdi ir daudzējādā ziņā atšķirīgi. Tiem ir dažādas idejas, uzskati, attieksme un uzvedība. Tomēr vieniem indivīdiem ir kaut kas kopīgs ar citiem, tāpēc tie sliecas veidot līdzīgi domājošo grupas. Liela cilvēku grupa, kurā valda savstarpēji pieņemta ideoloģija un dzīvesveids ir kultūra. Dinamiskās sociālās ietekmes teorija mēģina sistēmu terminoloģijā izskaidrot, kā šīs līdzības veidojas. Vispirms, indivīdi nav izolēti, tie savstarpēji mijiedarbojas sociālās telpās, vietās kur cilvēki satiekas, komunicē un ietekmē viens otru. Sociālā telpa, pēc Latanē teorijas, ir fiziska telpa, ko nosaka fizisks attālums starp indivīdiem. Indivīdu vairāk ietekmēs tie indivīdi, kas atrodas viņam tuvāk, nevis tie, kas atrodas kaut kur tālu prom. Tomēr attālums nav vienīgais sociālās telpas parametrs. Dažādu iemeslu dēļ indivīdu attieksme vienam pret otru nav vienāda, to ietekmē virkne faktoru – sākot no rases un beidzot ar stāvokli sabiedrībā. Tas bieži vien attur indivīdus no savstarpējas mijiedarbības, pat ja tie atrodas fiziski tuvu viens otram. Vēl viens faktors, kas ietekmē sociālo telpu ir komunikācijas līdzekļi, kas ļauj komunicēt savstarpēji attāliem indivīdiem: tālrunis, elektroniskais pasts, masu informācijas līdzekļi.
