Zinātniski pedagoģiskajā literatūrā šīs bērnu kategorijas apzīmēšanā lieto terminus – bērns ar deviantu, asociālu uzvedību, grūti audzināms bērns [1]. Arī šajā gadījumā zēna uzvedība neatbilst normām un likumiem, kas pieņemti sabiedrībā.
Māte dzīves problēmu nomākta sāka lietot alkoholu. Problēmas sākās arī ar meitu. Meitenei ir nosliece uz suicīdām darbībām, jau trīsreiz pusaudze ir mēģinājusi izdarīt pašnāvību sadzeroties miega zāles.
Kā beidzās šis stāsts? Stāsts turpinās……Dēls pirms dažiem mēnešiem tika nosūtīts uz Cēsu nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādi, māte ir depresijā, bet ir pārstājusi lietot alkoholu un turpina vainot citus visās savās nelaimēs…. Analizējot šīs ģimenes būtībā – traģēdiju, es gribu teikt, ka šeit bērni ir tiešām nelabvēlīgas socializācijas apstākļu upuri. Lai sociālais pedagogs spētu palīdzēt šai ģimenei , vispirms būtu jāpalīdz vecākiem, šeit nepieciešama starpprofesionāļu komanda, un viņu saskaņota darbība, gan sniedzot konsultācijas, gan veicot atbalstu.
Ģimenei tiek piedāvāta palīdzība, bet māte uzskata, ka viņa ar savām problēmām pati tiek galā, respektīvi palīdzību nepieņem.
Bet…nelaimju sakne ir meklējama krietni dziļāk. Tas, kas norit vienā paaudzē, bieži atkārtojas nākošajā-vienas un tās pašas tēmas tiek izspēlētas no paaudzes paaudzē, kaut arī reālajai uzvedībai var būt atšķirīgas izpausmes. Psihologi uzskata, ka ievērojama cilvēku daļa pārdzīvo psiholoģiskas problēmas, kuru cēlonis meklējams tālā pagātnē.
…