Demokrātiskā valstī emigrāciju nevar regulēt ar administratīvām metodēm, tāpēc to gandrīz nav iespējams ierobežot. Lai gan pētījumi liecina, ka emigrācijas tiešie ieguvumi ir vairāk - emigranti sūta uz mājām daļu savu ārzemēs iegūto ieņēmumu, šie sūtījumi uzlabo maksājumu bilanci; emigranti pārstāj izmantot tiesības uz sociālajām garantijām (izglītība, veselība, pensijas, pabalsti), līdz ar to radot ekonomiju valsts budžetā, taču šie ieguvumi ir nosacīti, jo samazinās arī nodokļu maksātāju kopumus un nodokļu ieņēmumi. Bez tam, vērtējot emigrācijas sekas, jāņem vērā, ka no valsts izbrauc vairāk jaunu cilvēku, līdz ar to iedzīvotāju kvalitatīvais sastāvs pasliktinās, kas rada divas sekas – nepilnvērtīgu iedzīvotāju ataudzi un tai sekojoši sabiedrības novecošanos. Bez tam nedrīkst aizmirst arī sociālo un kultūras ietekmi – Latvijā zūd latviskums. Nepilnu ģimeņu emigrācija rada negatīvas sociālas sekas, jo bērni aug bez vecākiem. Kopumā jāsecina, ka emigrācija rada īstermiņa ieguvums, tomēr turpinot pieaugt darbaspēka aizplūšanai no valsts, var rasties nepieciešamība pēc darbaspēka piesaistīšanas no citām valstīm, kas var radīt sociālu spriedzi sabiedrībā. Pašreiz sociālo pabalstu politika Latvijā ģimenēm ar bērniem uz ES dalībvalstu fona nav tā pievilcīgākā, piemēram, kaut vai mazo pabalstu dēļ ģimenēm ar bērniem, kas, iespējams, var atturēt iebraucējus plānot pēcnācējus šeit un likt pārdomāt jaunajiem speciālistiem ģimeni dibināt kādā no attīstītākajām ES dalībvalstīm.
Saprotams, ka emigrācija turpināsies, kamēr starpība dzīves kvalitātē (ienākumi, izglītība un sociālais nodrošinājums, dzīves vide kopumā) Latvijā un attīstītākajās ES valstīs nesamazināsies. Saskaņojot migrācijas politikas, valstis varētu veidot savstarpēji izdevīgas iedzīvotāju pārvietošanās plūsmas, kas efektīvas darba dalīšanas rezultātā (katrs strādā un dzīvo tur, kur darbs vislabāk padodas un tāpēc ir efektīvs, tā rezultātā pieaug konkurence un tiek atlasīti piemērotākie) sekmētu globālās labklājības augsmi. Taču šāda sadarbība parasti nenotiek un migrācijas politika paliek katras valsts ziņā.
…
