ECT norādīja, ka Turcijas atbildīgās iestādes nav pienācīgi izvērtējušas iesniedzējas apgalvojumus par deportācijas iespējamajām sekām. Automātiskā un mehāniskā nacionālā regulējuma piemērošana saistībā ar termiņiem ir bijusi pretrunā ar fundamentālo cilvēktiesību aizsardzību. Lieta administratīvajā tiesā tikusi izskatīta formāli, nevis pēc būtības un Konvencijas kontekstā. ECT atzina kā svarīgu apstākli, ka ANO bēgļu aģentūra pēc intervijas un risku izvērtēšanas bija atzinusi iesniedzēju par bēgli. Kopsakarā ar starptautiskajiem ziņojumiem par sievietēm piemērotajiem sodiem par laulības pārkāpumiem, ECT secināja, ka deportācija novestu pie Konvencijas 3.panta pārkāpuma.28
Aplūkotais ECT spriedums norāda uz Konvencijas 3.panta interpretāciju, kas paredz minētā panta pārkāpumu bez faktisko seku, kas raksturīgas spīdzināšanai vai necilvēcīgai rīcībai, iestāšanās. Pieteicēja netika pakļauta Konvencijas 3.pantā aizliegtajām darbībām, tomēr šo darbību visnotaļ lielā iespējamība nākotnē bija pietiekama pārkāpuma konstatēšanai.
Darbā aplūkotie piemēri ilustrē tipiskus spīdzināšana un citas necilvēcīgas apiešanās aizlieguma pārkāpumus. Vienlaikus autors ar tiem centās demonstrēt aizlieguma plašo interpretāciju, kas gadu gaitā attīstījusies. Redzams, ka problēma joprojām ir aktuāla gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, un cilvēktiesību aizsardzības institūcijām ir jāturpina darbs situācijas uzlabošanā. Tomēr atbildību par spīdzināšanas un citas necilvēcīgas apiešanās aizlieguma ievērošanu, galvenokārt, jāuzņemas valstīm nacionālā līmenī, un daudzi no iespējamajiem uzlabojumiem neprasa ievērojamus finansiālos resursus.
…
