Pārejas laikā Latvijā plašākā nozīmē tā ir cīņa tādos principiālos jautājumos kā pilsonība, vēlēšanu norise, izpildvaras, likumdošanas un tiesu institūciju savstarpējās attiecības, pašvaldību un centrālās varas dalījums, valsts ārpolitiskā orientācija, privatizācija, īpašumtiesības u.tt.
Parasti pāreju uz demokrātisku režīmu iedala divos posmos – liberalizācija un demokratizācija. Liberalizācija nozīmē pilsoņu tiesību paplašināšanu (pilsoņu aizsardzība no patvaļīgām un prettiesiskām valsts akcijām, personības neaizskaramība). Demokratizācija nozīmē – visu procedurālo noteikumu iedibināšana politiskajā praksē.
Vērtējot notikumu gaitas attīstību Latvijā, vispārējo pārejas perioda iedalījumu liberalizācijā un demokratizācijā mēs varam konkretizēt: 1) nacionāldemokrātiskās kustības izveidošanās un krīzes iestāšanās padomju varas struktūrās 2) tā saucamais “divvaldības posms”, 3) jaunās, neatkarīgās valsts izveidošanās un nostiprināšanās posms. Liberalizācija pamatā attiecas uz norādītajiem pirmajiem diviem periodiem, bet demokratizācijas tendence sākusi dominēt tikai ar 5. Saeimas vēlēšanām, kad “divvaldības posms” bija noslēdzies.
Pārejas periods Latvijā pamazām aizsākās ar latviešu tautas mobilizāciju, t.i., cilvēki (piemēram, cilvēku grupa Helsinki – 86) cīnījās par cilvēktiesībām, runāja pretī līdzšinējam režīmam, uzņemdamies milzīgu personisko risku un faktiski tikdami izstumti no sabiedrības. Tomēr sabiedrības vairākums baidījās viņus uzklausīt. Liberalizāciju ievadīja “dziesmotā revolūcija” – nacionālās simbolikas atgūšana, latviešu valodas statusa atjaunošana, sabiedrības vēsturiskās atmiņas un nacionālo tradīciju reanimācija utt. 1985.gada pavasarī iesākās perestroikas process M. Gorbačova vadībā, kas ievadīja vecā un degradētā režīma ierobežotu liberalizāciju “no augšas”. Tajā laikā varēja iegūt “ierobežotu suverenitāti” un realizēt mēreni demokrātiskus pārveidojumus. Liberalizācija izraisīja šķelšanos vecā režīma elitē, kad “maigās līnijas” (rīcība atkarīga no izdevībām, kādas attiecīgajā brīdī paveras) grupējums, paredzot radikālas izmaiņas, pārvirzīja savas aktivitātes ekonomiskajā sektorā.
Divvaldības posms iesākās ar 1990.gada vēlēšanām, kas okupācijas režīma apstākļos bija pirmās “dibinošās” vēlēšanas (tādas vēlēšanas rada pirmās būtiskās pārmaiņas politiskās skatuves aktieru sastāvā). 1990.g.4.maija deklarācijā pasludināts pārejas periods līdz Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanai. Šajā posmā darbojās divas puses – jaunievēlētā Augstākā padome (valdības vadītājs bija I. Godmanis) un Latvijā joprojām eksistēja padomju impēriju pārstāvošās varas struktūras – Latvijas kompartija, VDK un okupācijas karaspēks.
…