Teikas par Kokneses pili

Dzīvojis Kokneses pilī kāds muižnieks. Šim muižniekam bijusi viena vienīga meita, kura bijusi ļoti skaista. Ko viņa vēlējusies, to tēvs izpildījis. Tā kā meita bijusi skaista, tad, saprotams, precinieku jau neesot trūcis. Meita viņus visus palaidusi pa diegu, jo bijusi iemīlējusies kādā spēcīgā un jaunā tēva kalpā. Meita stājusi kalpam virsū, lai šis tak ejot prasīt no tēva viņu. Kalps sacījis, ka šim esot bailes. Tad jaunava noskaitusies, gājusi pie tēva un paziņojusi, ka viņa precēšot kalpu. Arī tagad viņa domājusi, ka tēvs viņai paklausīs, bet šoreiz bijis citādi: tēvs noskaities tik briesmīgi, ka spļāvis zili zaļu guni. Kalpu tas tūlīt licis saistīt važās un iemest kādā no pils pagrabiem, bet meitu tas ieslodzījis torņa istabā. Muižnieks noprasījis ir vienam, ir otram, vai viņi metīšot tādas muļķīgas domas no galvas, bet tie atsacījušies. Muižnieks aizgājis dusmīgs un vēlāk licis kalpu aizvest uz tuvējo Zīles kalnu, kur atradies Rata grāvis, uzsiet uz rata un laist no kalna lejā, lai saraustītu gabalos. Meita to visu noskatījusies pa torņa logu un nolēkusi lejā, kur nositusies. Arī tagad vēl ap dienvidu esot redzama skaista jaunava, kas sēžot uz akmeņa un sukājot matus. Kad drošākie ejot viņai klāt, tad viņa pazūdot, kad bēgot prom, tad skrejot pakaļ, domādama, ka tas esot viņas kalps.
Tautas teika

…