Judikatūra, autoresprāt, ir vispārsaistoša spēka tiesību avots, jo attiecas ne tikai uz lietā iesaistītajām pusēm, bet gan uz nenoteiktu personu loku. Turklāt, ja tiesa nav ņēmusi to vērā taisot spriedumu, tad augstākas instances tiesa atcels spriedumu tieši šī iemesla dēļ (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC – 41 ). Judikatūra ir piemērojama vairākkārtīgi, attiecīgi tiesai saskaroties ar attiecīgo tiesību jautājumu. Tādējādi judikatūra ievietojama patstāvīgo tiesību avotu grupas papildus avotu daļā blakus citiem vispārsaistošajiem “nerakstītajiem” tiesību avotiem.
Noslēgumā autore uzsver, ka tiesību avotiem ir būtiska nozīme tiesiskā un demokrātiskā valstī, taču vienlaikus arī norāda, ka tie ir ciešā mijiedarbībā. Būtībā tiesiska valsts nav iedomājama bez tāda tiesību avota kā judikatūra. Kā jau darba sākumā autore norādīja: konstitūcija – tiesības – cilvēka cieņa – brīvība – taisnīgums - tiesiskā drošība. Judikatūra nodrošina taisnīgumu un tiesisko drošību.
…