Lai arī Latvijas Republikā tiek pievērsta visai liela loma tieši tiesu instanču darbības korektumā un tiesiskumā, tomēr manuprāt tā vēl būtu jāpilnveido un tam jāpievērš daudz vairāk uzmanības, jo patstāvīgi tiek apšaubīta to darbība. Tiesu instances, galvenokārt ir nepieciešamas, lai savestu kārtībā publiskas attiecības starp indivīdu un valsti, institūcijām un valsts varām. Bez tiesu institūcijām nevarētu sekmīgi pastāvēt neviena valsts, tās savā veidā nodrošina kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem bez izņēmuma. Tiesu galvenais pienākums ir noskaidrot objektīvo patiesību, katrā gadījumā atsevišķi balstoties uz faktiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem. Tiesas spriedumam par pamatu var būt tikai tādi pierādījumi, kuri iegūti vadoties pēc likumā noteiktā. Galvenais valsts uzdevums ir pilnveidot un attīstīt valsts tiesībsargājošās institūcijas.
Latvijas Republikā tiesu vara pieder 4 tiesu instancēm, tas ir, rajona jeb pilsētas tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Katrai tiesai atsevišķi likumā ir noteikta to kompetence lietu izskatīšanā, kā arī noteikta kārtība kādā lietu var pārsūdzēt uz nākamo tiesu instanci.
Manuprāt, tieši likumā noteiktā daļa par lietas pārtiesāšanu ir visai nekonkrēta un neprecīza, jo bieži vien tieši ar lietas pārsūdzēšanu uz augstākām tiesu instancēm rodas problēmas un nesapratne.
Konkrētāk apskatot katru no tiesu instancēm kā pirmo jāapskata rajona jeb pilsētas tiesu, tieši šī ir pirmā instance, kuras uzdevumos ietilpst civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas. Tās galvenā funkcija ir izskatīt lietu pēc būtības. Civillietas ir tās lietas, kuras tiesnesis var izskatīt vienpersoniski.…