Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi, mēs to dzīvojam kā protam un vēlamies, taču ir lietas, kuras jau ir ieaudzinātas bērnībā – tikumi un morāles vērtības, kuras nevajadzētu pārkāpt. Pirmajā brīdī, šķiet, ka tikumība varētu saistīties ar dzimumdzīvi (tikumības josta), taču ir arī citāda veida tikumība, kā strādīgums, labestība, draudzīgums.
Tikumība jau kļūst iespējama agrā bērnībā. Parasti tiek atzīmēti tikumi, kuri izriet no cilvēka dabiskajām dotībām. Tikumu var attīstīt vai neattīstīt, tāpat kā ikvienu cilvēku spēju. Tātad līdz ko bērns jau sāk mācīties kādu darbību, tas jau spēj saprast, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Līdz ar to bērnam agrā vecumā iespējama tikumība. Tomēr kādu tikumu nevar iemācīties tikai no pamācības, tikumi jāmācās ar darbībām. Tie jāmācās visu mūžu, līdz sirmam vecumam, lai tos apgūtu un dzīvotu pilnīgā saskaņā ar tikumību.