To es redzu Šekspīra acīm

Kāda jauka pavasara diena! Mostas visa daba no ziemas ilga miega, koki rotājas ar zaļām lapiņām un sniegbaltiem ziediem. Gaišie saules stari atspīd dzidrajos upes ūdeņos. Tādā laikā kā šodien gribas pasapņot un aizmirst par pelēko ikdienu.
Tas ir vecais parks. Cik daudz cilvēku likteņu ir ieraudzījuši šie koki, kuri jau gadsimtiem ilgi te aug! Cik daudz noslēpumu glabā katrs parka stūrītis, katra aizaugušā taciņa. Diemžēl droši vien daudzi no tiem pliks neatminēti un aizies nebūtībā kopā ar šiem kokiem.…