Totalitārisma propaganda

Vadoņa stāvoklis balstās uz spējām tikt galā ar partijas iekšējo cīnu par varu , nevis uz demagoga, birokrāta organizētāju īpašībām. Vadonis ir kustības centrā kā motors, kas liek darboties no elitāriem formējumiem viņš ir nošķirts ar slepenu izredzēto biedru loku, kuri ap viņu rada neizdibināma noslēpuma auru. Vadoņa augstākais uzdevums ir spēja personificēt divkāršu funkciju, kas raksturīga kustības līmenim, būt kustības burvju aizsargam pret ārpasauli un tiltam , kas pasauli savieno. No iepriekšējiem diktatoru tipiem vadonis atšķiras ar to ,ka nepaļaujas tikai uz vienkāršu vardarbību, vadoņa pozīcijas galma revolūciju jūklī paliek nesatricināms.
Totalitārās kustības ir pierādījušas, ka spēj iedvest pilnīgu lojalitāti dzīvē, nāvē, kas vienmēr ir bijusi slepeno un sazvērniecisko biedrību prerogatīva.Nacistiskais totalitārisms aizsākās ar masu organizāciju, kurā pakāpeniski varu pārņēma elitārie grupējumi. Elitārie grupējumi no parastajiem partijas biedriem atšķiras ar to ,ka pierādījumi nav nepieciešami un neviens negaida, ka viņi noticēs ideoloģisko klišeju patiesīgumam.
Lojalitātes pamatā nav uzskatās, ka vadonis nekad nekļūdās, bet pārliecība , ka ikviens ar totalitārās organizācijas pārākajām metodēm prot izmantot vardarbības līdzekļus, var tapt nekļūdīgs. Masu propaganda atklāja, ka tās uzklausītāji ir gatavi ticēt sliktākajam, lai cik absurds tas būtu , tāpēc neiebilst pret to , ka tiek mānīti un jebkuru apgalvojumu uzskata par meliem.
…