Totalitārisms un masas

Austrumu valstis, piemēram, Indija un Ķīna ir labākās totalitārisma, tā absolūtā izpratnē, izpausmes vietas. „Totalitārais režīms atšķirībā no masu kustības ir iespējams tikai tur, kur ir lielas, nevajadzīgas masas vai kur ir masas, ko var iznīcināt, nebīstoties no katastrofālām depopulācijas sekām.” Totalitārais režīms izceļas ar savu praktisko nežēlību, cilvēka dzīvība ir bezvērtīga negatīvā vārdu izpratnē. Respektīvi, valstīs ar lielu iedzīvotāju blīvumu un skaitu despotisms ir viegli realizējams, jo cilvēciskie resursi ir gandrīz neizsmeļami. Tomēr, masas potenciāli eksistē ikvienā valstī. Konkrēti, tie ir politiski pasīvie, vienaldzīgie cilvēki, kuri distancējas no valsts procesiem. Respektīvi, šie cilvēki nevēlas un arī nepilda savu pilsoņu pienākumu, nedodas uz vēlēšanām kā arī neiesaistās politiskajās partijās.
Kā secinājums ir tas, ka totalitārismam raksturīgās īpašības ir absolūts pretstats demokrātijas režīmam. Respektīvi, demokrātiskā valsts pārvaldes režīmā indivīds ir politikas subjekts un mērķis, izceļot tā pašvērtībā, savukārt, totalitārismā indivīds ir politikas objekts, līdzeklis, masas sastāvdaļa. Šajā režīmā nepastāv dialoga un kompromisa iespējas, tiek ignorētas atšķirīgas intereses un uzskati. Citiem vārdiem sakot, personības un individuālisma jēdziens nepastāv. Tas var notikt tikai spēcīgas ideoloģijas motivēšanās rezultātā. Notiek psiholoģisks spiediens uz cilvēka apziņu papildus tam, pēc iespējas ierobežojot iespēju saņemt informāciju no politiskās un sabiedriskās ārpasaules.
…