Kopumā var secināt, ka Francijas identitāti veido vēsturiskie faktori, gan iekšpolitiskajā, gan starptautiskajā vidē, kuri veidojās valstij attīstoties, vai citām valstīm piedēvējot identitātes konkrētajai valstij. Francijas identitāti raksturo vēsturiskais vērtību kopums, kā leģitimitāte, cilvēktiesības, līdera loma, nacionālistikais gars, ārpolitiskā pieredze, drošības politila. No vienas puses, lai arī tādas Eiropas lielvalstis kā Francijas un Vācija ir līderpozīcijās globālās politiskās un ekonomiskās krīzes laikā, šīm lielvalstīm ir arī uzdevums pasargāt nacionālo ekonomiku un intereses, līdz ar to par primāro var kļūt nacionālo interešu aizsargāšana nevis globālie notiku, tādejādi atstājot iespaidu ārpolitiskiem lēmumiem. Tādejadi arī nacionālisms, un nacionālo interešu aizstāvēšana kļūst par vienu no identitātem, kas ietekmē globālo krīzi, jo citas valstis gaida to, ka šīs lielvalstis izrādīs līderpozīcijas, neskatoties uz nacionālajām interesēm. Bet arpolitiskie lēmumi ir pretēji.
Būtiska loma ir tādiem laika periodiem kā Fraņču revolūcija, Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidei un aukstais karš, Irakas karš. Šo vēsturisko notikumu gaitā Francijas lomas globālajā arēnā ir bijušas dažādos stāvokļos, tomēr mūsdienās Francija ir spējusi saglabāt līderpozīcijas un kļūt par vienu no lielvalstīm, kurai noteiktas teritorijās un jomās ir līderpozīcijas.
Es uzskatu, ka lielvalstu identitātes un vēsturiskās atmiņas būtiski ietekmē globālo sfēru krīzes laikā , trūcīgākajām un mazākattīstītām valstīm tiecoties pēc līderu palīdzīgas rokas. …