Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai?

     

    Essays3 Pedagogy, Psychology

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,49 (14%)
Discounted price*:
3,00
Purchase
Add to Wish List
ID number:332795
Author:
Evaluation:
Published: 06.07.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Extract

Izvērtējot šī darba galveno problēmu – vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai, varētu secināt, ka mācību procesā ievērojot demokrātiskuma principus, kā arī pedagogiem humanizējot savu attieksmi pret bērniem, tas nav par pamatu, kādēļ bērniem rodas uzvedības problēmas, precizējot, visatļautības iezīmes. Mācību process būtībā nenosaka bērnam kaut ko aizliegt, ierobežojot viņu, taču tieši otrādi – pedagogs ir tas, kas virza bērnu attīstībā, palīdz izvēlē, ļauj bērnam lēmumus pieņemt pašam, uzņemties daļēju atbildību. Analizējot humānismu pedagoģijā, var secināt, ka brīvība, kas bērnam tek dota nenozīmē, ka tiks pieļauta haotiska visatļautība. Aizliedzot bērnam, ierobežojot un piespiežot viņu, piemērojot soda sistēmu, šāds audzināšanas modelis būs neefektīvs, radīs konfliktsituācijas – uzvedības problēmas. Demokratizējot mācību sistēmu un tās procesu var piebilst, ka efektīvākais veids, kā novērst visatļautības izpausmi bērnā un problēmu kā tādu, ir iemācīt bērnam pašdisciplīnu, kas, protams, balstās uz bērna brīvību un galvenais- atbildību un tās izjūtu. Skolēniem pašiem būtu jāiemācās uzņemties atbildību par savu izdarīto izvēli. Lielākā kļūda tiek pieļauta tad, kas visu atbildību uzņemas skolēna pedagogs vai vecāks, protams, daļēju atbildība uzņemoties, būtiskas sekas tas neradīs, bet bērnam ir nepieciešama orientējoša ievirze – esmu veicis savu izvēli, es pats par to uzņemos atbildību! Tātad varētu teikt, ka pašdisciplīna bērnā nostiprinās tikai tad, kad tiek akceptētas bērna izdarītās izvēles sekas – vecāki bieži vien, labu gribēdami, “piever” acis, līdz ar to šeit arī pamazām rodas šī attieksme bērnā - “es neuzņemos atbildību par savu izvēli, tas taču ir normāli!” Protams šo problēmu par visatļautību un pašdisciplīnu var ignorēt, taču, vai “vecā sistēma” jeb autoratīvā sistēma mācību procesā, kas bija izplatīta pagājušā gadsimtā varētu atrisināt problēmu? Nebūt nē, pavisam vienkārši – autoratīvā skola bērnam nespēj iemācīt pašdisciplīnu, jo bērnam tiek liegta izvēle. Mainoties mācību sistēmai un procesam, arī pašiem pedagogiem ir jāapgūst jaunas zināšanas, kas, manuprāt, varētu būt tieši saistītas ar attiecību uzlabošana bērnu un pedagogu vidū. “Cerība sagatavot bērnus rītdienai pirmām kārtām īstenojama, būtiski pārveidojot skolas un skolotājus” (Ādlers A.).…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,24 €
Work pack Nr. 1354795
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register