Kam saskaņā ar Satversmi jāpakļauj valsts drošības iestādes? Valsts drošības iestāžu likums nosaka, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija. Jāpiemin, ka Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes.
Pievēršot uzmanību Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, ir iespējams konstatēt, ka tas ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus. Viena no šīs drošības iestādes funkcijām ir nodrošināt Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes un Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju. Bez tam Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos, un kontrolē to izpildi; atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos; pārbauda pretendentus, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas, kuras izsniedz Aizsardzības ministrija atsevišķu licencēšanai pakļautu uzņēmējdarbības veidu veikšanai, un sniedz atzinumu par speciālo atļauju izsniegšanu.
Ir iespējams secināt, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir pakļauts Ministru kabinetam.
Cita no valsts drošības iestāžu kopumu veidojošajām iestādēm ir Drošības policija, kas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Valsts drošības iestāžu likums paredz, ka Drošības policija valsts drošības jomā veic: pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu; pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu aizsardzībai; valsts noslēpumu aizsardzību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās kompetences ietvaros. Jāpiemin, ka Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.
…
