Strādājot vadošā amatā uzņēmumā bieži vien nākas saskarties ar diviem jēdzieniem vara un diskriminācija. Diskriminācija viennozīmīgi ir cilvēku ierobežošana, manā izpratnē, šķirošana pēc noteiktiem kritērijiem, stereotipiem un atteikšanās no noteiktiem cilvēkiem, kas neatbilst šiem stereotipiem. Ja vadītājam ir savi kritēriji un savi pieņēmumi par stereotipiem, tad viņš arī pēc tiem pieņem un arī atlaiž no darba savus darbiniekus. Un te jau var runāt arī par varu- iespēja pakļaut sev citus, būt noteicējam pār citiem. Cilvēku ( darbinieku) diskriminēšana ir sava veida varas izrādīšana.
Latvijā bieži vien sastopamas dzimuma, vecuma un tautības diskriminācijas. Gribētos pieskaitīt arī topošo māmiņu diskrimināciju, bijušo noziedznieku,... principā, diskriminācija notiek ar jebkuru cilvēku, ja viņš neatbilst sabiedrības stereotipiem un, ja runājam par darbu, tad neatbilst uzņēmuma interesēm un vadības (priekšnieku) stereotipiem. Tātad galvenais diskriminācijas cēlonis ir stereotipi.
Arī mūsu uzņēmumā notiek sava veida diskriminācija pret cilvēkiem, bet nevis jau esošajiem darbiniekiem, bet gan pret tiem, kas mēģina iestāties darbā. Lai gan par darbinieku pieņemšanu un atlaišanu darbā atbild izpilddirektors, tomēr arī pārējiem priekšniekiem ir sava loma šajā jautājumā. Biroja darbinieki- grāmatveži, lietvedes u.c., kā arī noliktavas pārziņi darbam tiek atlasīti ar CV palīdzību, bet preces pārvadātāji, krāvēji, pakotāji, noliktavas darbinieki, palīgstrādnieki u.c., nāk paši personīgi pieteikties. Jebkurā gadījumā notiek darba pārrunas, uz kuru principa darbinieki tiek pieņemti darbā. Lasot CV lielākoties tiek pievērst uzmanība izglītībai un darba stāžam. Divi cilvēki, vienam- liels darba stāžs vajadzīgajā vakancē, bet nav izglītības, otram- ir izglītība nav darba stāžs.
…
