Mitoloģija ir stāsti par dieviem un dievi tika godāti, jo bija varenāki par cilvēkiem. Grieķi uzskatīja, ka viens no varoņu vecākiem vienmēr bija Olimpa dievs, bet otrs – cilvēks. Varoņiem bija liels spēks un pārcilvēcīgas spējas, taču tie bija mirstīgi tāpat kā citi cilvēki. Katrai lielākajai Grieķijas pildētai bija savs varonis. To uzdevums bija uz zemes pildīt dieva gribu un ar dievu palīdzību tie veica dažādus varoņdarbus.
Viens no šiem grieķu varoņiem ir Ahillejs. Viņš ir valdnieka Pēleja un Tetīdas dēls. Ahillejs ir arī dzejnieka Homēra eposa ‘’Iliāda’’ galvenais varonis. Pēlejs un Tetīda aprecējās, jo bija pareģojums, kas vēstīja, ka viņiem piedzimšot dēls, kas varenāks par savu tēvu, un tā arī notika. Tetīda vēlējās padarīt savu dēlu nemirstīgu, tāpēc iemērca viņu Stiksas ūdenī. Mērcot ūdenī Tetīda turēja savu dēlu aiz papēža, tādēļ tā bija vienīgā vieta, kur Ahilleju varēja ievainot. Manuprāt pirmais Ahilleja varoņdarbs bija izvēle piedalīties Trojas karā, zinot, ka tajā kritīs. Vēl viens no viņa varoņdarbiem bija Trojas varoņa, Hektora, nogalināšana, taču viņa rīcība pēc Hektor nāves manās acīs viņa varonību mazliet izbojāja. Pret pretinieka līķi viņš izturējās necilvēcīgi un, pēc maniem standartiem, tā nav varoņa titula cienīga rīcība, taču grieķi domāja savādāk. Ahilleju nonāvēja Parīds, iešaujot Ahilleja vienīgajajā ievainojamajā vietā – papēdī, ar Apollona bultu.…