Kotrolei un vērtēšanai ir jābūt tiešai un individuālai, nedrīkst ar noteiktiem skolēniem labiem rezultātiem aizstāt visu skolēnu darba kopējo veikumu. Kā arī vērtēšana ir jāveic sistemātiki un regulāri visos mācību vielas mācīšanās procesa posmos, tas mudina skolēnus sistemātiski, pēc noteiktām prasībām, mācīties. Kontrole ir jāveic daudzveidīgi, jāpielieto dažādu veidu, metožu un formu ziņā, lai palielinātu skolēnu interesi par kontroles norisi un tās rezultātiem. Jāizmanto vispusīgus kontroles veidus, tai jāaptver visi mācību programmas nodalījumi. Vērtēšanai ir jābūt objektīvai, nedrīkst balstīties uz skolēna uzvedības un skolotāja simpātijām vai antipātijām. Difercētai pieejai ir jābūt kontroles un vērtēšanas sistēmā, tā ietver sevī ievērot katra mācību priekšmeta, un tā atsevišķu nodalījumu specifiku, skolēna individuālās īpašības, atbilstoši tam ir jāizmanto dažādas vielas apguves veidus un, protams, jāievēro pedagoģiskais takts. Skolotāju prasības ir jāizprot visiem skolēniem un jāmācās pēc noteiktas, vienotas struktūras, kuru skaidri izskaidro skolotājs. Kontrolei un vērtējumam iekļauto uzdevumu un jautājumu klāstam jābūt tādam, kurā var pārbaudīt gan zināšanas, gan prasmes tās pielietot standarta, gan nestandarta situācijās. Kontrolei un vērtēšanai jābūt skolēnam iekpriekš izskaidrotai un saprotamai, pēc rezultātu saņemšanas, skolēniem ir jāmāk saskatīt rezultātu un gandarījuma atkarībā no pašu piepūles, pārbaudes darbā un to novērtēšanā ir jāiekļauj audzinoša rakstura iezīmes. [2.; 156.-157.lpp.]…
