Vēstule Aleksandra Čaka liriskajam "es"

Rakstot šo vēstuli, es sapratu, ka Tu neesi vienkārši mans fantāziju piepildījums. Tu esi kas vairāk. Kā daļa no manis. Mums laiks ir šķirties. Bet, Tu zini? Tu vienmēr būsi man sirdī, atmiņās, man līdzās. Tu atvēri man durvis uz plašāku pasauli. Es skaidri jūtu- es esmu palicis vecāks. Nu es saprotu, ka man jāraugās uz pasauli sapņaināk, jo „sapnī Tu pats topi sākums, pats sev par sakni un zelta vāku”. Uzredzēšanos mans draugs!…