Jau kopš dzīvības izcelšanās dzīvās būtnes sāka ietekmēt dabā noritošos procesus, iespaidojot gan vielu, gan enerģijas plūsmas. Visu šo procesu rezultātā dzīvība uz Zemes aktīvi piedalās savas dzīves vides veidošanā. Vide sastāv no gaisa, ūdens, augsnes un no visas pārējās sauszemes ar mežiem, laukiem un pilsētām.
Par īpaši nozīmīgu uzskatāma dzīvo organismu ietekme uz gaisa vidi- atmosfēru. Dzīvo organismu darbības rezultātā (vispirms fotosintēzes rezultātā) ir izveidojies pašreizējais atmosfēras sastāvs, kas no otras puses nosaka Zemes klimatu, dzīvības pastāvēšanu tās esošajās formās. Vienlaikus atzīmējams tas, ka tad, kad kādu faktoru ietekmē apkārtējā vide kļuva nelabvēlīga dzīvo organismu attīstībai, tie nenovēršami tika nolemti bojāejai vai arī izmainījās to kopienu struktūra. Vides piesārņojums, kas spēj apdraudēt mūsu planētu, un cilvēces pastāvēšanai vitāli nepieciešamo resursu milzīgie patēriņa apjomi ir kļuvuši par vienu no nozīmīgām problēmām, ar kurām cilvēce saskaras mūsdienās. Līdz ar to rodas nepieciešamība sabalansēt sociālās vides un ekonomikas attīstību, nodrošinot vides aizsardzību tā, lai novērstu ekoloģiskās katastrofas draudus cilvēces pastāvēšanai. To, kā tas sasniedzams, aplūko ilgtspējīgas attīstības koncepcija. Vides aizsardzības nepieciešamības apzināšanās, globālās, reģionālās un lokālās vides problēmas, kā arī esošo resursu (neatjaunojamo, vispirms enerģētisko) izsmelšanas draudi radīja nepieciešamību pārvērtēt vēlmi nodrošināt augstus ekonomiskās attīstības tempus, esošos patēriņa modeļus ar acīmredzamo nepieciešamību pasargāt vidi.…