Viduslaiku valstis

Viduslaiki Eiropas reģionā aptvēra aptuveni tūkstoš gadu ilgu periodu, kas sākās ar Romas impērijas sabrukumu 5. gadsimtā. Viduslaiku beigu posmam grūti novilkt kādas konkrētas robežas, kaut arī vairāki vēsturnieki to ir mēģinājuši darīt.
Vārds Feodālisms ir cēlies no vācu val. [feudalismus] un no latīņu val.
[feudum] – feods, lēnis. Tas nozīmē Viduslaiku Eiropas sociālā politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem. 10. gadsimta beigās, 11. gadsimta sākumā, benefīcijas arvien plašāk tika aizstātas ar lēņu muižām, kas atspoguļoja būtiskas izmaiņas feodālajā sistēmā. Atšķirībā no benefīcija, lēņu muiža tika piešķirta mūžīgā lietošanā, to varēja arī mantot pie nosacījuma, ka vasaļa mantinieks bija pieņemams lordam. Feodālisma sistēmas izveidošanās Eiropā veicināja arvien straujāku tās ekonomisko attīstību. Izplatījās izglītība, veidojās jauns ekonomisks un sociāli politisks fenomens – Eiropas feodālā sabiedrība. Dažādu faktoru kombinācija – kuģubūves attīstība, Baltijas zemju iekarošana un pakļaušana, musulmaņu padzīšana no Spānijas un Vidusjūras salām, Dženovas un Venēcijas jūras flotes attīstība, pieprasījums pēc Tuvo un Vidējo Austrumu precēm (neskatoties uz Krusta kariem un musulmaņu ekspansiju), veicināja pakāpenisku viduslaiku Eiropas ekonomisko integrāciju.
…