Žurnālā "Rīgas Laiks" publicētās intervijas ar Arturu Danto analīze

Nesaprotamais intervijā. Kāpēc Tev tas ir nesaprotams?

Es nesapratu to intervijas daļu, kur filozofija tika attiecināta uz „visu”. Nesapratu ne to, ko Danto vēlējās pateikt ar jēdzieniem patiesība, attēlojums un cēlonība, ne to, kādēļ Taless apgalvoja, ka „viss” ir ūdens, kā arī līdzību ar kokakolu.
Nespēju saprast arī jautājumu, vai filozofija ir vingrināšanās nāvē. Danto atbilde vēl vairāk man liedza šo jautājumu saprast.

Kopsavilkums
Kopumā intervija likās interesanta un savā ziņā arī lika aizdomāties par dažiem no intervijas gaitā apspriestajiem jautājumiem, kā, piemēram, par to, kas notiek pēc nāves un, kur paliek mūsu dvēsele, kad mūsu dzīvības izdzisušas? Piekrītu filozofam par to, ka Dieva nav, un, ka cilvēka nāve ir kā grāmatas aizvēršana, kad dzīves stāsts ir galā, un vairāk nekas nav sagaidāms. Uzmanību piesaistīja arī fragments, kurā minēts par dzīvnieku domāšanu un par to, kā tā viņiem izpaužas. Tāpat arī piekrītu filozofam par to, ka labāk dzīvi dzīvot, esot labam pret citiem. Noslēgumā jāatdzīst, ka filozofs Arturs Danto ir visnotaļ interesants un gudrs cilvēks.
…