3 gadus vecie bērni – Jēkabs un Grēta – pamazām sāk iejusties grupā, spēj atrast kontaktu ar lielāko daļu grupas bērnu, kļūst atvērtāki un drošāki. Labi prot palūgt, ja kaut kas ir nepieciešams, tāpat arī sasveicinās, ienākot grupā, un, ejot prom, atvadās. Reizēm rodas problēmas pastāstīt par konkrētu situāciju vai pašam par sevi kādā noteiktā situācijā, bet bērni cenšas. Ja jūt, ka pārējie viņus uzmundrina, iedrošina, rodas lielākā atbalsta izjūta, bērni cenšas izteikties un iekļauties sarunā. Anete lielākoties neatbild uz skolotājas jautājumiem, reti kad reaģē, ja kāds no bērniem viņai ko pajautā. Pagaidām vēl nesveicinās, tāpat arī nevar neko par sevi pastāstīt. Novēroju, ka meitene ir daudz brīvāka tikai vienas no grupas meitenēm sabiedrībā un tad ir pat aktīva runātāja, bet kopumā grupā iekļaujas vāji. Vecākie bērni uzņemas gādību par Aneti, kas, šķiet, viņu pilnībā apmierina, jo palīdz meitenei gan apģērbties, gan izpildīt kādu no nodarbības uzdevumiem u.tml.
5 gadus vecie bērni reizēm savā starpā konfliktē, jo nespēj nonākt pie vienota risinājuma dažādo viedokļu dēļ. Lielākā daļa bērnu aktīvi iesaistās sarunā, labprāt pastāsta par savu pieredzi, par novēroto, izprot kā rīkoties dažādās ar pašu drošību saistītās situācijās, kā arī tad, kad drošība ir apdraudēta. Arī šeit piemin pieredzi un novērojumus, kas norāda, ka bērni aktīvi seko līdzi apkārt notiekošajam.
6 gadus vecie bērni pamatā ir spējīgi gan pamatot savu viedokli, gan arī rast kompromisu strīdus un problēmsituācijās. Reizēm Letīcija ir par daudz noslēgta un ierāvusies sevī, tādēļ atsakās komentēt situācijas, dot savu vērtējumu un izteikt viedokli, bet tas netraucē meitenei iekļauties grupā, turpretim Emīls un Anete reizēm neizprot situāciju un uz konkrētiem jautājumiem atbild ar pavisam citas situācijas aprakstu, Anete reizēm pakļaujas citu bērnu spiedienam, bet Emīls ir ļoti nepiekāpīgs un nereti atrodas konfliktsituācijā ar pārējiem grupas zēniem.
…
