Šobrīd ir novērojama sabiedrības strauja attīstība un šim tempam līdzi seko arī mūsu paši jaunākie tās pārstāvji. Mūsdienās ir pieejamas un arī pārbaudāmas visdažādākās lietas ( tajā skaitā alkohols ) jebkuriem vecuma pārstāvjiem. Mūsdienās to sauc par neierobežoto brīvību. Ja šīs brīvības izpausmes netiks kontrolētas jau kopš bērnības, tad nākotnē mēs varēsim vērot spilgti izteiktu sabiedrības degradāciju. Lai novērstu šo traģēdiju un rastu iespēju no tās izvairīties, vēlos izpētīt vienu no iespējamās degradācijas avotiem : alkohola lietošanas motīvus - tieši dīgļa stadijā, un tieši tādā mikrovidē kā lauki, jo tur novērojama visstraujākā šīs atkarības attīstība.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, izvēlējos pētījuma tematu:
“Alkohola lietošanas motīvi jauniešiem (vecumā no 16-17gadiem) Alūksnē.
Pētījuma objekts: jaunieši Alūksnē vecumā no 16 - 17 gadiem.
Pētījuma priekšmets: motīvi, kas rosina lietot alkoholu jauniešiem Alūksnē.
Pētījuma aktualitāte: sabiedrības degradācija.
Lauku rajonos pastāv tāda problēma, kā pāragra alkohola lietošana un es to vēlos izpētīt. Tā kā jaunā paaudze ir mūsu nākotne, tad, zinot alkohola lietošanas motīvus, var novērst sabiedrības degradāciju. Aktuāli ir zināt un novērst tieši motīvus, jo ar sekām cīnīties būs jau par vēlu un daudz grūtāk.
Pētījuma mērķis: izpētīt noteicošos motīvus, kas rosina lietot alkoholu salīdzinoši - jauniešiem, pret alkoholu pozitīvi noskaņotu vecāku ģimenē, jauniešiem, kuriem vecāki alkoholu lieto ļoti maz, simboliski ievērojot tradīcijas.
Darbā, pamatojoties uz teoriju un praktisko darbu, tiek analizēti jauniešu motīvi alkohola lietošanā izejot no tā, kādā vidē, kādā ģimenē viņi aug un attīstās.
Pētījuma hipotēze: ja jaunieša vecāki ir pozitīvi noskaņoti pret alkoholu, tad jaunietis arī pievēršas alkoholam.
Pētījuma uzdevumi: 1) izstudēt teorētisko literatūru; 2) pētījuma metožu izvēle ; 3) stāvokļa izpēte praksē, problēmas izpēte; 4) rezultātu apstrāde, darba noformēšana, iegūtā materiāla analīze.
Pētījuma teorētiskais pamats: E.Brokāns, I.Strazdiņš “Pusaudži un alkohols”; I.Eglītis, I.Strazdiņš “Par alkoholismu”;I.Plotnieks “Psiholoģija ģimenē”.
Pētījuma metodes: 1) teorētiskās metodes - literatūras analīze par alkohola lietošanas cēloņiem jauniešu psiholoģijā, citu psihologu pieredzes analīze; 2) empīriskās metodes, empīrisko datu metodes:
subjektīvie novērojumi - jauniešu vērtību skala, alkohola vieta viņu dzīvē;
anketēšana, lai noskaidrotu reālo situāciju;
aptaujas veikšana, pārrunāšana;
novērošana.
Pētījuma bāze: jaunieši Alūksnē ( 30 gb.).
Pētījuma praktiskā nozīmība: šis darbs būs domāts psihologiem, pedagogiem, ģimenēm, kuras skar šī problēma.…
