Bankas un personāla vadība, mārketinga politika Nord LB bankā

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ekonomiskā atmosfēra valstī izmainījās. Eiropas Savienības atbalsta fondi veicina Latvijas uzņēmējdarbības attīstību kopumā.
ES prakses ieviešana nozīmē uzņēmējdarbības uzsākšanas tālāku atvieglošanu un vienkāršošanu. Bija paredzēts, ka samazināsies darījumu izmaksas, izzudīs valūtas risks darbībai eiro zonā, būs pieejams integrētais naudas un finanšu tirgus, kurā turklāt ir zemākas procentu likmes aizdevumiem. Tā kā Bankas mātes uzņēmums (Norddeutsche Landesbank) ir Vācijas banka ļoti daudzas ES normas tika izpildītas jau no paša sākuma.
Laiks pierādīja, ka lielākoties Bankas un Bankas klientu darījumu partneri atrodas tieši Eiropas Savienības dalībnieku vidū. Iestāšanās ES atviegloja klientu tirdzniecības attiecības. Valsts radītāji pēc iestāšanas ES uzlabojās: bija konstatēts eksporta apjoma palielinājums, ārvalstu investīciju plūsmas pieaugums un augsts IKP pieaugums.
Līdz ar iestāšanos ES ir stipri pieaudzis pieprasījums nekustāmā īpašuma tirgū, kas sadārdzināja cenas. Ātrā nekustamā īpašuma tirgus attīstība izraisīja nepieciešamību pēc mājokļa iegādes kredītiem. Pēdējo gadu laikā ir ievērojama hipotekārās kreditēšanas izaugsme, kas banku nozarei nozīmē lielus peļņas rādītājus un attīstību.
Piesaistīšana Eiropas vienotai telpai vienlaicīgi nozīmēja banku maksas samazināšanu par aizņemtiem kredīta līdzekļiem starptautiskajos finanšu tirgos. Latvijas banku izsniegtos kredītus uzņēmās pārkreditēt lielās Rietumu kredītiestādes ar daudz mazāku risku. Banku nozare pašlaik atrodas ļoti laba attīstības stadijā, peļņu radītāji ir ļoti augsti un visu bankas produktu apjomi turpina augt. Savukārt konkurences cīņā par Latvijas iedzīvotājiem var iesaistīties arī citu valsts bankas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā bankām būs jāizdomā jaunie ceļi klientu piesaistei un saglabāšanai.

1.2. Sociālās izmaiņas valstī, reģionā, pilsētā un to ietekme uz bankas darbību.
Pilnveidojot un attīstot valsts sociālo politiku nodarbinātības, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un dzimumu līdztiesības jomās, sākot ar 2006.gada 1.janvāri ir stājušas spēkā vairākas izmaiņas sociālajā jomā:
Minimālā darba alga ir palielināta no 80 līdz 90 latiem.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pieauga no 35 līdz 45 latiem.
Ir ieviests jauns valsts sociālais pabalsts - bērna invalīda kopšanas pabalsts 50 latu apmērā.
Pensionāri, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs nepārsniedz 105 latus, saņems ikmēneša piemaksas pie vecuma pensijas. Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 19 santīmi, bet piemaksas apmēru katrai konkrētai pensijai noteiks viena apdrošināšanas stāža gada vērtību reizinot ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas par janvāri un februāri pensionāri saņems jau februārī.
Ģimenes saņems papildu piemaksu pie pašreizējā bērna piedzimšanas pabalsta. Papildus bērna piedzimšanas pabalstam, kas šobrīd ir 296 lati, tiks piešķirti vēl 100 lati par pirmā bērna piedzimšanu, 150 lati - par otrā bērna piedzimšanu, bet 200 latu piemaksu saņems par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu.
Paaugstināsies garantētais minimālais ienākuma (GMI) līmenis no 21 līdz 24 latiem.
Garantētās vecuma pensijas, kas šobrīd ir 38,5 - 52,5 latu robežās, atkarībā no apdrošināšanas stāža palielināsies 49,5 - 67,5 latu robežās.
Valsts speciālais pabalsts Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem būs 90 lati pašreizējo 70 latu vietā.
Pieaugs garantētās invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas. 3.grupas invalīdiem pensija palielināsies no 35 līdz 45 latiem, 2.grupas invalīdi saņems 63 Ls iepriekšējo 49 Ls vietā, bet 1.grupas invalīdiem pensijas apmērs pieaugs no 56 līdz 72 Ls. Savukārt apgādnieka zaudējuma pensijas daļa katram bērnam pieaugs no 17,50 līdz 29,25 Ls.
No valsts budžeta līdzekļiem tiks veiktas sociālās iemaksas bezdarba gadījumam par māmiņām 1,86% apmērā no maternitātes pabalsta, un par nestrādājošiem tuviniekiem, kuri kopj bērnu invalīdu - 20% apmērā no 50 Ls valsts pensiju apdrošināšanai.
Valsts uzsāks apmaksāt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Šī pakalpojuma īstenošanai 2006.gadā no valsts budžeta līdzekļiem piešķirts 21 tūkst. latu.
Stāsies spēkā normatīvie akti, kas nosaka pilnīgi jaunu kārtību un prasības darba aizsardzības pakalpojumu sistēmai, kurā parādās jauni dalībnieki – kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti.…