Ievads
Ikdienā lietotais vārds “vadība” šķiet saprotams un viennozīmīgi skaidrs. Taču ne vienmēr ar sarunvalodas palīdzību var izskaidrot šī vārda nozīmi. Varbūt esam nedroši, jo ir vairāki jēdzieni, kas attiecas uz tēmu “vadība” un rodas tādi jautājumi, kā: Kas ir vadītājs? Kas ir vadītāja uzdevumi un funkcijas? Un kas vispār jāsaprot ar vārdu “vadība”?
Vadības fenomens rodas tad, kad divas vai vairāk personas stājas sociālās attiecībās viena ar otru. Šādai savienībai vienmēr ir kāds nolūks, t.i. personas, kopīgi darbojoties, cenšas sasniegt konkrētu vienu vai vairākus mērķus. Tam nepieciešama mērķtiecīga darbinieku izturēšanās. Mērķtiecīgu iedarbību uz dalībnieku izturēšanos, attieksmi, kā arī uz uzņēmumu kā kopumu sauc par vadību. (Forands, 1999, 76).
Vadības fenomens ir mūžsens. Tas eksistē, kopš cilvēkiem kaut kādu mērķu sasniegšanai bieži jāstrādā kopā, vai ceļot piramīdas vai veicot lidojumus uz mēnesi. Katram no šiem uzdevumiem ir nepieciešama vadība.
Ikvienam uzņēmuma ir sava stratēģija un mērķi, un tieši darba process nosaka to, cik veiksmīgi tā strādā, lai šos mērķus sasniegtu. Procesa rezultātā rodas vērtība – prece vai pakalpojums, kam ir sava vērtība organizācijas pastāvēšanas nodrošināšanai, noteiktas izmaksas un galu galā – tirgus cena. Var jau uzskatīt, ka biznesa un iekšējo procesu sakārtošana ir lieka greznība, bet... tikai līdz brīdim, kad klientiem pajautāju: vai zināt, ko tieši, kā, kāpēc dara ikviens darbinieks un kā viņa darbs ietekmē visas organizācijas mērķu sasniegšanu? Kas notiks, kad organizācijai būs jāsāk darboties taupības režīmā? Atbilde "nē" uz šiem un citiem jautājumiem nozīmē tikai vienu: ja ārējās vai iekšējās vides izmaiņu rezultātā ar organizāciju notiek kas neparedzēts, tās vadība vairs nespēj reaģēt bez sāpīgas mācības. Taču, ja procesi tiek vadīti stratēģiski un profesionāli, organizācijas augstākais menedžments lieliski zina, kā rīkoties konkrētā situācijā!
Kā prakses uzņēmumu izvēlējos SIA „AL”. Uzņēmums ir to būvniecības firmu vidū, kur strādā enerģiski, uzņēmīgi vadītāji, kas par spīti visam ir saglabājuši savas tirgus pozīcijas un turpina darbu. SIA „AL” darba pieredze vēl nav sevišķi liela, taču tas ir veiksmīgs uzņēmums. Prakses atskaitē izmantota informācija, kas gūta no prakses laikā gūtās pieredzes un lekcijās.
Prakses darba mērķis: sekmēt teorētisko zināšanu, profesionālo prasmju un iemaņu nostiprināšanu un attīstību uzņēmumu un iestāžu vadītāja specialitātē.
Pētījuma objekts: Celtniecības uzņēmums SIA „AL”.
Pētījuma priekšmets: Komercdarbības organizācija.
Darba uzdevumi:
raksturot prakses uzņēmumu;
iepazīties ar likumdošanas normatīvajiem aktiem;
iepazīties ar konkrētā uzņēmuma organizatorisko struktūru, vadības līmeņiem un informācijas apmaiņas sistēmām konkrētajā organizācijā;
iepazīties ar uzņēmuma vadības amata un darba pienākumiem;
iepazīties ar operatīvās plānošanas, darba organizēšanas un kontroles procesu uzņēmumā;
veikt uzņēmuma ārējās vides analīzi;
analizēt lēmumu pieņemšanas procesu uzņēmumā;
iepazīties ar uzņēmuma darbinieku motivācijas veidošanas un pilnveidošanas mehānismiem;
izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus uzņēmuma vadīšanas procesu pilnveidošanai.
Darba veikšanai izmantotās metodes:
pētījums – iepazīšanās ar teorētisko literatūru un normatīvajiem dokumentiem, kā arī ar SIA „AL”.
dokumentiem.
analīze – praksē iegūtā informācija tika sadalīta sīkākās vienībās un izdalīta svarīgākā, kas izmantota prakses atskaitē.
sintēze – atsevišķas informācijas vienības tika apvienotas, lai veidotos vienots informācijas bloks.
dedukcija – šī metode tika izmantota, lai izdarītu secinājumus no izmantotās informācijas.
ekonomiski statistiskā metode – ar tās palīdzību tika analizēta uzņēmuma darbība;
deskriptīvā jeb aprakstošā metode – ar šīs metodes palīdzību tika aprakstīti noskaidrotie fakti.
Pētījuma bāze: Pētījuma veikšanai izmantota teorētiskās literatūras analīze, likumdošanas un citu normatīvo dokumentu analīze, kā arī SIA „AL” publicētā un nepublicētā informācija.…
