Lietā nav strīda par to, ka tikai ar novada domes deputātu lēmumu ir nosakāms atalgojums domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam – tas ir noteikts ar likumu, uz ko atbildētājs atsaucas savā paskaidrojumā - „Par pašvaldībām” 21.panta 1.daļas 13.punkts. Turklāt to nosaka arī Gulbenes novada domes „Gulbenes novada domes, domes administrācijas, iestāžu un to struktūrvienību amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums”.
No atbildētājas paskaidrojuma izriet, ka viņa atzīst šo rīkojumu neveiksmīgo formulējumu, lietojot vārdu „noteikt”, lai gan faktiski rīkojums nosaka šo amatpersonu amatalgu aprēķināšanas kārtību.
Vienlaicīgi no lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja arī 2013.gadā un 2014.gadā formulējusi rīkojumus par mēnešalgas noteikšanu domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, lietojot gan vārdu „noteikt”, gan ”uzdot aprēķināt”, par ko nav sodīta un tiesas sēdē netika iegūta informācija, ka prasītājai par to būtu aizrādīts; rīkojumi nav arī laboti.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā būtiski ir tas, ka prasītāja izdeva šos rīkojumus pilnībā atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam Gulbenes novada domes normatīvajam aktam 2011.gada 29.decembra Noteikumiem Nr.9 „Gulbenes novada domes, domes administrācijas, iestāžu un to struktūrvienību amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums”, piemērojot tieši tos koeficientus, kas bija noteikti ar domes lēmumu un bija spēkā rīkojumu pieņemšanas brīdī.
Ar prasītājas darbībām nav nodarīts materiāls kaitējums pašvaldībai. Minēto iemeslu dēļ tiesa uzskata, ka prasītājai piemērotais sods ir nesamērīgs.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Civilprocesa likuma 44.panta 1.daļas 1. „d” punkts nosaka, ka atlīdzināmi izdevumi advokāta atlīdzības samaksai prasībās, kam nav mantisks raksturs, to faktiskajā apmērā.
…
