IEVADS
Latvijas Republikas Satversmes 1.pants nosaka, ka „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, un līdz ar to tā nav iedomājama bez tiesiskuma. Tiesu vara jeb trešā vara ir galvenais tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Tiesiskās kārtības uzturēšanai valstī īpaša vieta ir tiesai, kurai jānodrošina pareiza tiesību piemērošana un līdz ar to jāgarantē tiesiskuma realizācija.
Tiesu prakses mērķis bija nostiprināt pamatzināšanas par tiesībām un tiesu darbu, tiesu spriešanas norisi, tiesu administratīvo un sabiedrisko darbību, padziļināt izpratni par likumā „Par tiesu varu”, Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā ietverto tiesību principu piemērošanu tiesvedībā.
Prakses uzdevumi bija sekojoši:
1) Apmeklēt atklātas tiesas sēdes kā klausītājam pēc izvēles rajona (pilsētas) tiesā vai citā vispārējās kompetences pirmās instances tiesā un izdarīt pierakstus par tiesas sēdes norisi, lietas būtību, dalībniekiem un tiesas sēdes norises galvenajiem aspektiem.
2) Analizēt procesuālajos ārējos normatīvajos aktos, likumā „Par tiesu varu” un Satversmē iekļauto tiesību principu un pamattiesību īstenošanu un ievērošanu vismaz 1 civillietā, 1 krimināllietā un 1 administratīvā lietā.
3) Analizēt juridiskas problēmas jeb kāzusa (casus) administratīvajās tiesībās materiālus un sagatavot prasības pieteikumu, pretprasību vai paskaidrojumu atbilstoši prakses vadītāja norādījumiem.
4) Sagatavoto tiesvedības dokumentu prezentēt improvizētā tiesas izspēlē ar mērķi sevis pārstāvētajai pusei administratīvajā procesā tiesā panākt labvēlīgu iznākumu.
Prakses laikā, apmeklējot tiesas sēdes Zemgales apgabaltiesā, Jelgavas tiesā, Administratīvās rajona tiesas tiesu namā Jelgavā, tika gūts priekšstats par tiesas spriešanas norisi civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Salīdzinot iegūto informāciju ar normatīvajiem aktiem, var izdarīt secinājumus. Šie secinājumi apkopoti kopsavilkumā atskaites nobeigumā.
2.1. uzdevums: Cilvēka pamattiesības
Latvijā cilvēktiesības tiek regulētas ar LR Satversmes palīdzību, kur 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” tās tiek uzskaitītas un skaidrotas. Šajā nodaļā ietvertajiem principiem ir būtiska nozīme, salīdzinājumā ar citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem, jo tie skar pašu svarīgāko – demokrātiskas un tiesiskas valsts iedzīvotāju pamattiesības [6].
Satversmes 8.nodaļas 89.; 91.; 100.; 101.; 109. un 116.pantā ietvertās pamattiesības ir ļoti aktuālas tiesvedībā [6]:
- 89. pants, nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības;
- 91. pants, kas garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā;
- 101. pants, kas nosaka pilsoņu tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un pildīt valsts dienestu;
- 100. pants - vārda brīvība;
- 109. pants, kas garantē tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
- 116. pants, kas noteic, kādos gadījumos cilvēka pamattiesības var tikt ierobežotas.
…
