-
Integrētas nodarbības konspekts
Pašanalīze
Grupā pavisam kopā 19 bērni. Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestādē „Mežciems” rīta cēlienā pa divām grupām zālē notiek rīta vingrošana, līdz ar to rīta cēliena aktivitātēm atvēlētais laiks ir no plkst.7:00 līdz plkst. 8:00.
Pirmie bērni grupā sāk ierasties tikai ap plkst. 7:50. Dienas rīta cēlienā plānotās darbības materiālu atlasei nodarbībai pilnībā netika īstenotas, bet aizstātas ar citām, tajā brīdī aktuālākām. Lai arī bērni līdz šim nebija patstāvīgi mainījuši ūdeni grieztiem ziediem vāzē, nekad nav par vēlu šo praktisko darbošanos uzsākt, tādēļ izvēlējos individuāli uzrunāt bērnu kopīga darba veikšanai. Praktiskās darbošanās rezultātā meitenes pievērsa uzmanību gan nepieciešamībai mainīt ūdeni, gan veco ziedu izmešanai. Nākamās dienas rīta cēlienā tieši šīs pašas meitenes jau bez uzaicinājuma piegāja pie ziediem, lai pārliecinātos, vai nav jāmaina ūdens. Šajā gadījumā izvēlētā praktiskā darba metode ir efektīvākā metode, bez tam, man darbojoties kopā ar bērniem, ieinteresēti tiek arī citi bērni, kas līdz tam darbojās citos interešu centros.
Vērtējot savu pedagoģisko darbību rīta cēlienā, domāju ka man piemīt prasme pārredzēt visu bērnu grupu, apakšgrupas, tomēr manis izvēlētā frontālā darba organizācijas forma nodarbības sākuma daļā man sagādāja grūtības atbilstoši reaģēt, pamanot, ka visi bērni darbībās nav ieinteresēti un iesaistīti. Jāņem vērā, ka katrs bērns kolektīvā dažādi uztver ārējos kairinājumus, un arī atbildes reakcijas ir dažādas. Tāpēc nepieciešams pārredzēt visu grupu un tai pašā laikā pazīt katru bērnu individuāli. Tādēļ uzdevumu, ko bērni sākotnēji saņēma frontāli, pārrunāju ar atsevišķiem bērniem arī individuāli, uzmanību pievēršot tieši tiem, kuri ir klusāki, ne tik ekspresīvi.
Pirmsskolas vecumā frontālā darba organizācijas forma ir izmantojama, bet tā nedrīkst kļūt par galveno darba organizācijas formu. Lai arī bērnu uzmanības noturība kopumā bija salīdzinoši augsta, atsevišķiem bērniem frontālā darba orgaizācijas forma bija nogurdinoša, salīdzinoši ātri bija nepieciešama dinamiskā pauze vai darbības maiņa. Tas saistīts ar piecgadīgu un sešgadīgu bērnu uzmanības noturības īpatnībām – šajā vecumā bērns uzmanību ilgstoši spēj koncentrēt tad, ja viņam ir iekšēja motivācija darbībai. Iespējams uzdevums zīmēt lāča ceļu no mājām līdz pirmsskolai nebija pietiekami spēcīgs motivators bērnu darbības aktivizēšanai.
Interesanti, ka bērns uzdevumam, ko devis pedagogs, meklē alternatīvu risinājumu, piemēram, stāstot par lāča ceļu atpakaļ uz mājām, bērns patstāvīgi izdomā citu ceļu, un to prot arī gan raksturot, gan pamatot (tā ceļš esot īsāks un mājās var nokļūt ātrāk).
Pirmsskolas vecumā attīstās vairāki domāšanas veidi. Jo vairāk bērns darbosies, savas darbības rezultātā kļūdīsies, jo labāk attīstīsies viņa loģiskā domāšana. Gūstot pieredzi no tā, ko viņam ir mācījis pieaugušais, bērns jau pats spēs atrisināt dažas no radušajām problēmām. Tādā veidā attīstās arī bērna radošums. Savas nodarbības laikā, bērniem veidojot meža maketu, novēroju, ka dodot iespēju brīvi izmantot grupā pieejamos materiālus, bērni paši nonāca pie dažādiem radošiem risinājumiem, kurus es kā pedagogs pat nebiju iedomājusies, piemēram, ezera izveidošana maketā, plastalīna izmantošana žoga veidošanai utt.
…
Kvalifikācijas prakse pirmsskolā
- Integrētas nodarbības konspekts
- Prakses atskaite pedagoģijā
- Prakses nedēļa "Ūdens"
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Prakses atskaite pedagoģijā
Practice Reports for university26
-
Prakses nedēļa "Ūdens"
Practice Reports for university6
-
Prakse pedagoģijā
Practice Reports for university35
-
Prakse sākumskolā
Practice Reports for university32
-
Prakses dienasgrāmata pirmsskolas izglītības iestādē
Practice Reports for university51