Ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības ļauj skolēniem izvēlēties vienu no trīm minētām skolām mācībām. Ir pašsaprotami, ka tā arī notiek, jo, ka jau tika minēts, Daugavgrīvas rajonā uz doto brīdi dzīvo 960 skolas vecuma bērnu, bet no tiem tikai 535 mācās Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā.Tas nozīmē, ka pārējie izvēlās citas mācību iestādes. Tā iemesli var būt ļoti dažādi: skolas prestīža strauja samazināšanās – salīdzinot ar citām vidusskolām, skolēniem nav lielu panākumu olimpiādēs un konkursos, izņēmot sportu. Līdz ar to vecākiem un potenciālajiem skolēniem var rasties priekšstats par to, ka skola nevar nodrošināt augstu izglītības kvalitāti. Vēl par vienu celoni var minēt to, ka skolēnu izvēli ietekmē skolas mācību valoda- krievu, jo ap 500 šīs skolas audzekņu ģimenes valoda ir krievu valoda, pārējiem ir citas valodas. Bet mūsdienās valsts integrācijas politika paredz latviešu valodas zināšanas un prasmes dzimtās valodas līmenī, par ko arī liecina no šī mācību gada jaunā latviešu valodas standarta ieviešanos, pēc kā skolēni kārtos CE tādu pašu kā skolās, kurās mācību valoda ir latviešu. Līdz ar to vecāku vai izglītojamo izvēle vairāk ir orientēta uz skolām, kurās latviešu valoda ir mācību valoda, jo tiek uzskatīts, ka skolēni var nokārtot gala pārbaudījumu labāk, ja visos priekšmetos sazināsies latviski.
Portālā e-skola.lv ir dota informācija par visām Rīgas izglītības iestādēm. Turklāt arī tiek dotas ziņas par skolēnu skaita dinamiku. Izmantojot doto informāciju, es mēģināju salīdzināt skolēnu skaiti, apkopojot datus, visās trīs skolās (sk.Diag.Nr.1.). Diagrammā skaidri ir redzama pašreizēja situācija – Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas skolēnu skaits -535 skolēnu, nav tik mazs kā Rīgas 19. vidusskolā, kur skolēnu ir Diag.Nr.1.
380, tomēr ir krietni mazāk nekā Rīgas 33. vidusskola, kur mācās 785 audzēkņu. Aplūkojot diagrammas datus var secināt, ka Daugavgrīvas skolai nekas neapdraud, jo skolēnu skaits tomēr ir liels. Ja valsts valdība turpinās skolu optimizāciju, tad, acīmredzot, tiks slēgta Rīgas 19. vidusskola. Bet, te nav viss tik skaidri, kā gribētos, jo tā ir vienīga skola Bolderājas un Daugavgrīvas rajonos, kur mācību valoda ir latviešu, bet mazākumtautību skolu skaits ir divreiz vairāk. Tā pat arī nedrīkst aizmirst par to, ka no 2009. gada 1. septembra tika ieviesti vairāki jaunie standarti, kuri paredz vidusskolā priekšmetu mācīšanu un mācīšanos latviešu valodā , kā arī no 2010 gada 1.septebra atkal tiks ieviesti jaunie standarti, kas paredz mācību procesu latviešu valodā. Līdz ar to, iespējams, ka tiks pieņemts lēmums slēgt vienu no mazākumtautību vidusskolām.
RD Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Pārskatā par izglītības iestāžu darbību 2009./2010. mācību gadā ir norādīts skolēnu skaits pa klasēm katrā no Rīgas skolām. Izanalizējot un apkopējot datus par iepriekš minētām vidusskolām, var secināt, ka vidusskolēnu skaits visās trīs skolās ir mazs, salīdzinot ar sākumskolu vai pamatskolu (sk.Diag.Nr.2) Rīgas 33. vidusskolā šis skaitlis ir 152 skolēni, savukārt, sākumskolā un pamatskolā mācās aptuveni vienāds skolēnu daudzums - 317 un 316 audzēkņu.
Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā 10.-12. klasēs Diag.Nr.2 mācās 104 izglītojamie, kas ap 1/3, respektīvi, uz 48 skolēniem ir mazāk nekā 33.vidusskolā. Līdzīga situācija ir saskatāma arī sākumskolā un pamatskolā- aptuveni uz 1/3 Daugavgrīvas vidusskolā minēta vecuma skolēnu ir mazāk nekā 33. vidusskolā – pamaskolā 201 audzēknis, bet sākumskolā 230. Kas attiecams uz Rīgas 19.vidusskolu, 2. diagrammā ir skaidri redzams, ka vidusskolēnu skaits šajā iestādē atšķiras no Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas tikai uz 21% vai uz 22 skolēniem, bet pamatskolēnu skaits atšķiras tikai uz 9 audzēkņiem. Tas liecina par to, ka Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas situācija ir tuva 19. vidusskolai, tomēr 19.vidusskolā mācās vismazāk skolēnu. Bet, ka jau tika minēts, es uzskatu, ka 19. vidusskola netiks slēgta, jo tā ir vienīga skola, kur mācību process notiek valsts valodā. Līdz ar to tīša konkurence ir saskatāma starp Daugavgrīvas un 33. vidusskolām. Pēc skolēnu skaita analīzes var secināt, ka Daugavgrīvas skola ir „vājāk” nekā 33. vidusskola.
Bet skolēnu skaits nav vienīgais kritērijs pēc kā var izvērtēt skolas konkurentspēju. Arī par skolas izvērtēšanas kritēriju ir uzskatāmi citi indikatori, piemēram, skolas audzēkņu panākumi mācībās, it īpaši valsts pārbaudījumos, kā arī piedalīšanās un uzvara vairākās olimpiādēs, konkursos, projektos un skatēs. Līdz ar to, lai salīdzinātu Rīgas Daugavgrīvas vidusskolu un Rīgas 33. vidusskolu, portālā visc.gov.lv sadaļā Valsts pārbaudes darbi 2008./2009. m.g. (norises statistika un rezultātu raksturojums) tika atlasīti CE rezultāti angļu valodā, valsts valodā un matemātikā. 12. klašu audzekņu skaits bija aptuveni vienāds- Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā 45, bet Rīgas 33.vidusskolā 47 skolēni.
…
