Konformisms – indivīda uzvedības vai pārliecības maiņa iedomāta vai reāla grupas spiediena rezultātā, indivīda
pakļaušanās grupas ietekmei.
Piekrišana – konformisms, kur konkrētā indivīda uzskati atbilst grupas uzskatiem.
Pakļaušanās – konformisms, kur indivīds uzvedībā un rīcībā pakļaujas grupas spiedienam, lai gan pats tam nepiekrīt.
Konformisms - arī ir uzvedības vai pārliecības izmaiņas grupas reālā vai iedomājama spiediena rezultātā.
Konformisms, kā specifiskā atbildes reakcija uz sociālo iedarbību, ir daudzaspektīvs un dažādu līmeņu psiholoģiskais fenomens. Literatūras datu analīze ļauj iedalīt Konformismu četros veidos: personīgi – interaktīvais, personības, situācijas un grupas konformisms. Katrs no tiem ir determinēts ar noteiktu faktoru salikumu. Protams, faktora lieluma vai ievirzes izmaiņu rezultātā mainās arī konformisma izteiksmības līmenis. Faktori arī var mijiedarbības rezultātā mainīt personas uzvedības shēmu un variēt viņa komforta dinamiku.
Zemāk aprakstītos protokolos es mēģināšu izskatīt visparastākās situācijas, kurās var saskatīt kādu noteiktu un visizteiksmīgāko konformisma veidu.
Protokols Nr.1.
Situācija:
Pirms doties uz korporatīvo nodaļas sapulci, katrs darbinieks izdomāja savu projekta koncepciju, uzskatot, ka tā ir vispareizākā un vismodernākā. Kad sapulce ir sākusies, priekšnieks izvirzīja savu projekta koncepciju, kura bija atšķirīga no visu pārējo darbinieku koncepcijām. Katrs darbinieks par sevi uzskatīja, kā priekšnieka koncepcija nav laba, ka tajā var izdarīt daudz izmaiņas vai pieņemt par prioritāro tieši viņa koncepciju. Bet, kad priekšnieks palūdza pacelt rokas tiem, kuri atbalsta viņa koncepciju, rokas pacēla visi.…