IV. ZINĀTNISKIE ELEMENTI
Visproblemātiskākie jautājumi prokuroru darbībā tradicionāli paliek kvalifikācijas jautājumi, atsevišķos gadījumos ir problemātiska arī pieeja sensitīviem datiem un to izmantošana. Zināmas grūtības prokuroru darbā sagādā arī jaunā Kriminālprocesa likuma bieži vien nepilnīgo vai pretrunīgo tiesību normu piemērošana. Tā, piemēram, Kriminālprocesa likums norāda uz virkni darbību, kas veicamas nekavējoties, bet kā norāda prokurori, nevar darīt visu nekavējoties, ir jāparedz saprātīgi termiņi konkrētu procesuālo darbību veikšanai. Grūtības sagādāja arī apsūdzības grozīšana iztiesāšanā – kad mainās faktiskie apstākļi – KPL regulējuma trūkuma dēļ. Tā, piemēram, bijusi situācija, kad apsūdzētie tika samainīti ar vietām un tas noskaidrojas iztiesāšanas stadijā un skatoties Kriminālprocesa likumu nebija zināms kā vispār darīt apsūdzības grozīšanu, jo nebija nedz KPL regulējuma, nedz arī vienotas prakses. Tāpat kritiku pelna Kriminālprocesa likuma struktūra, tiek norādīts, ka KPL ir nepārskatāms un tajā ir acīmredzami trūkumi. To arī pierādīja pirmie grozījumi. Kā negatīvs aspekts prokuroru darbībā tiek vērtēta arī mainīgā tiesu prakse. Papildus norādīts, ka apsūdzētie ir neparedzams kontingents, kurš nenāk uz tiesu un līdz ar to kavē kriminālprocesu.
Krimināllikums nav tāds likums, kurš līdz šīm būtu izpelnījies kritiku, tomēr arī tam ir trūkumi. Pastāv situācijas, kad tiesa ir ierobežota ar likuma prasībām un nevar piespriest adekvātu sodu par veikto noziedzīgo nodarījumu. Tā, jau minētais gadījums par laupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu. Zemākā robeža par veikto noziedzīgu nodarījumu ir 8 gadi. Varēja piemērot vai nu reālu sodu, vai nosacītu. No vienas puses tiesa ir saistīta ar to, ka laupīšana ir tāds noziedzīga nodarījuma veids, kas tomēr prasa reālu sodu. No otras puses, ievērojot apstākļus, kas raksturo vainīgā personību un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, reālais sods - 8 gadu brīvības atņemšana - liekas nesamērīgs un pārāk bargs. Faktiski tiesa tika nostādīta stāvoklī, ka vai nu jāpiemēro nesamērīgi mīksts sods, piespriežot 8 gadus nosacīti, vai, turpretim, pārāk bargu, piespriežot 8 gadus reāla soda. Tiesa izvēlējas pēdējo variantu, kas būtu uzskatams par bargu. Tie ir gadījumi, kad nevis likums tiek piemērots reālajai dzīves situācijai, bet dzīve tiek piemērota likumam. Autoresprāt, Krimināllikuma normas atsevišķos gadījumos pārāk ierobežo sankciju izvēles robežas un līdz ar to neļauj piemērot adekvātu un taisnīgu sodu par veikto noziedzīgu nodarījumu.
…