-
Mācību ražošanas prakse
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Latvijas Republikas iekšzemes kopprodukts | 2 |
Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība | 5 | |
Valsts investīcijas | 8 | |
Tirdzniecības apgrozījums | 13 | |
2. | Uzņēmuma vispārējs raksturojums. Uzņēmuma forma, atrašanās vieta | 20 |
Ēku un līdzekļu raksturojums | 21 | |
Specializācijas virziens | 22 | |
Uzņēmuma organizatoriskā struktūra | 23 | |
Strādājošo skaits un kvalifikācija | 24 | |
3. | Pakalpojumu veids | 25 |
Cikliskums un sezonalitāte | 26 | |
Darba drošības sistēma uzņēmumā | 27 | |
Produkcijas uzglabāšanas sistēma | 28 | |
4. | Ieņēmumi un izdevumi. Produkcijas pārdošanas politika | 29 |
Norēķini par produkcijas, pakalpojumu realizāciju | 30 | |
Realizācijas vietas | 31 | |
Realizācijas ieņēmumi | 32 | |
Izmaksas, to veidi | 33 | |
5. | Mārketinga darbības uzņēmumā. Tirgus izzināšana | 34 |
Informācijas ievākšanas metodes | 37 | |
Produkcijas, pakalpojumu reklamēšanas formas un metodes | 38 | |
Mārketinga pasākumu izmaksu plānošana uzņēmumā | 39 | |
6. | Secinājumi un priekšlikumi | 40 |
Latvijas Republikas iekšzemes kopprodukts
Tirdzniecības nozare ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā, būtiski palielinot IKP un nodrošinot daudzus Latvijas iedzīvotājus ar darba vietām.
2006. gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts Latvijā palielinājies par 13,1%, kas ir viens no augstākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā.
Savukārt rūpniecības produkcijas ražošana maijā palielinājusies tikai par 2,3%. Rūpniecība ir galvenā ražojošā nozare, tāpēc rodas loģisks jautājums – kas uzrauj IKP līdz tādam līmenim.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, 2006. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju par 2,3% pieaugusi rūpniecības produkcijas ražošana. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošana palielinājusies par 26,9%, apstrādes rūpniecībā – par 4,8%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē ražošana samazinājusies par 6,2%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī bija 13,1%. Tajā pašā laikā rūpniecības produkcijas ražošana maijā pieaugusi tikai par 2,3%. Uz Neatkarīgās jautājumu – kas veido tik lielu IKP, Parex Asset Management analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atbildēja, ka galvenie IKP dzinējspēki ir tās nozares, kas nav apstrādes rūpniecība. Pirmā ceturkšņa dzinējspēki bija tirdzniecība, būvniecība, transports, komercpakalpojumi, nekustamie īpašumi, mazāk – sakaru nozare. Jāatzīst, ka rūpniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare un tās devums IKP pieaug lēnāk. Gribas cerēt, norāda Z. Vaikulis, ka apstrādes rūpniecības nākotnes izredzes būs labākas. Kopumā situācija rūpniecības jomā ir uzlabojusies. Tas saistīts ar augoša eksporta aktivitātēm. Izmaiņas rūpniecības ražošanā arī rada sezonālais iespaids, kas bremzē ražošanu.
Savukārt SEB Unibankas tirgus nozares analīzes vadītājs Andris Vilks Neatkarīgajai stāstīja, ka šāda situācija ilgtermiņā nav laba. Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem jauno ES dalībvalstu vidū, izņemot Maltu un Kipru, kur pakalpojumu nozares veido aptuveni 74% IKP. Vairāk nekā 20% veido iekšzemes tirdzniecība. A. Vilks norāda, ka cilvēki ir izslāpuši pēc precēm, jo šie 20% ir šokējošs skaitlis attiecībā pret citām ES valstīm. Būtiska nozīme IKP veidošanā ir tranzīta un komunikācijas, kā arī komercpakalpojumu nozarēm. Rūpniecības ir par maz. Vajadzētu šim skaitlim sasniegt vismaz 13–15%, saka A. Vilks.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tiekoties ar Latvijas reģionālo mediju pārstāvjiem, teica, ka Latvijā ražošanai un rūpniecībai ir mazs īpatsvars iekšzemes kopprodukta apjomā, tādēļ Latviju var uzskatīt par tipisku pakalpojumu zemi. Ministru prezidents uzskata, ka ar Eiropas Savienības fondu atbalstu nākamajos septiņos gados būtu jāattīsta ražošana un rūpniecība Latvijā, lai varētu izvairīties no ekonomiskām krīzēm.
Pieaudzis arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozares apjoms. Pēc CSP datiem, salīdzinājumā ar 2005. gada maiju šogad pārtikas un dzērienu ražošanas apjoms pieaudzis par 11,7%. Būtisks pieaugums ir dzērienu ražošanā, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā, attiecīgi pieaugums par 27,0% un 22,8%. Savukārt būtiski samazinājusies ražošana zivju un to produktu pārstrādes un konservēšanas nozarē – par 19,4%, graudaugu produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 2,4%.
2006. gada 2. ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā saglabājās augsts izaugsmes temps - reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 11.1%. Galvenais tautsaimniecības virzītājspēks bija nevis Latvijas ārējās konkurētspējas uzlabošanās un ražošanas attīstība, bet gan pieaugošais patēriņš - iekšzemes pieprasījums, radot nevēlamu makroekonomisku nesabalansētību - augošu importa pārsvaru pār eksportu un kāpjošu valsts parāda līmeni.
Tautsaimniecības pieaugums tika sasniegts uz iekšzemes pieprasījumu balstītās nozarēs. Augstākais kāpums bija tirdzniecībā (18.7%), operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā (16.5%) un būvniecībā (16.1%). Pieaugums transporta, glabāšanas un sakaru nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 10.9%, bet apstrādes rūpniecības samērā zemā izaugsme (4.3%) galvenokārt saistīta ar jaunu eksporta pasūtījumu lēnāku pieaugumu.
Patēriņa cenas augustā samazinājās par 0.2%, bet gada inflācija - līdz 6.8%. Vairāk nekā gaidīts salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritās neapstrādātās pārtikas cenas. Apstrādātā pārtika turpināja nedaudz sadārdzināties, tomēr tās cenu gada pieauguma temps saruka līdz 6.2%. Gan mēneša, gan gada laikā turpināja kristies vairāku rūpniecības preču cenas: lētāki kļuva apavi, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, sadzīves aprīkojums, telefona iekārtas u.c.
Augustā nedaudz pieauga degvielas cenas, lai gan tās cenu ietekme uz gada inflāciju samazinājās. Turpināja sadārdzināties tabakas izstrādājumi, sabiedriskās ēdināšanas u.c. pakalpojumi, t.sk. notāru pakalpojumu (regulējamo cenu grupa) cenas pieauga par 49%.
Tā kā straujākais cenu kāpums reģistrēts tieši ar piedāvājuma pusi saistītām preču grupām, pamatinflācija nedaudz samazinājās (4.8% jeb 3.5 procentu punkti no kopējās inflācijas).
Valsts konsolidētajā kopbudžetā jūlijā bija 21.4 milj. latu finansiālais pārpalikums (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 22.5 milj. latu). Lai gan valsts pamatbudžetā bija 10.4 milj. latu finansiālais deficīts, valsts konsolidētajā budžetā bija 17.9 milj. latu finansiālais pārpalikums, ko nodrošināja 28.3 milj. latu pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā. Arī pašvaldību konsolidētajā budžetā bija 3.4 milj. latu finansiālais pārpalikums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 49.1 milj. latu jeb 19.1%, savukārt budžeta izdevumi - par 50.2 milj. latu jeb 21.3%.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2006. gada augustā valsts pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, nodrošinot 18.6 milj. latu finansiālo pārpalikumu, turklāt arī speciālajā budžetā bija 12.2 milj. latu finansiālais pārpalikums. Tādējādi ir īstais brīdis, lai valsts budžetā veidotu uzkrājumus laikam, kad ekonomiskās attīstības cikls ies lejup. Atzinīgi būtu vērtējama apņēmība pirms vēlēšanām negrozīt likumu "Par valsts budžetu 2006. gadam", lai nepasliktinātu budžeta fiskālos rādītājus.
Valsts un pašvaldību kopējais parāds jūlija beigās bija 1 093.9 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas palielinājies par 3.8 milj. latu.
…
- Mācību prakses atskaite finanšu analīzē
- Mācību ražošanas prakse
- Uzņēmējdarbības prakse
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Uzņēmējdarbības prakse
Practice Reports for secondary school15
-
Mācību prakses atskaite finanšu analīzē
Practice Reports for secondary school26
Evaluated! -
Uzņēmējdarbība; sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma raksturojums
Practice Reports for secondary school19
-
Kvalifikācijas prakse grāmatvedībā
Practice Reports for secondary school18
-
Prakse veikalā
Practice Reports for secondary school4