Noslēgums.
Šajā nometnē tika izmantotas lomu spēles, lai apvienotu klasi un veidotu komandas un savstarpējo palīdzības garu. Es uzskatu, ka spēlēs ir absolūta brīvība no dzīves dogmām (nejūt ne vecuma ne sociālā slāņa ietekmi). Ierobežojumi samīkstinājas un cilvēks ir tieši tas, kas viņš ir, jo spēlēs viņam nav konkrētas uzvedības līnijas. Spēles izmaina cilvēku, dara viņu godīgāku, labāku, pareizāku. Arī mēs atceramies viens otru spēlēs. Vislabāk var uzzināt partneri nelaimē un spēlē – viņa raksturu, iemaņas. Bet vislielākais ieguvums, man liekas, ir attiecību uzlabošana un uzticības veidošana. Pēc spēlēm kontakti var saglabāties uz ilgu laiku, tas dos iespēju uzlādēties ar enerģiju un labi atpūstīties, kā arī pārvarēt problēmas ģimenē un skolā.
Šajā gadījumā, Sanitai un viņas klasei tika izstrādātas metodes, lai attīstītu visu augšminēto. Bet vajag atcerēties, ka, ja nebūs personīga iekšējā darba, tad visas metodes būs bezjēdzīgas un ietekmēs personību uz neilgu laiku.
…