-
Pedagoģiskā prakse
Ievads
Straujās sociālās pārmaiņas šodienas sabiedrībā- zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi, informācijas sabiedrības izveidošanās, ekonomikas internacionalizācija, izmaiņas biznesa struktūrā, bezdarba pieaugums un ģeogrāfiskā mobilitāte ir noteikušas jaunas tendences izglītībā.
Visas šīs pārmaiņas ietekmē arī skolu. Skolai jāsagatavo audzēkņi, kuri spētu atrast savu identitāti mainīgajos apstākļos un, kuri spētu konkurēt darba tirgū. Tas liek mainīties izglītības mērķiem no zināšanu apgūšanas uz personības veidošanu- personības, kurai bez plašām pamatzināšanām būtu ekonomiskai un sabiedriskai dzīvei vajadzīgās prasmes. Ekonomiskie un sociālie apstākļi prasa darbības jeb dzīves kompetenci, kuru veido plašas pamatzināšanas, dziļas zināšanas kādā noteiktā jomā un dažādas prasmes:
novērtēt sevi un apzināt savu vietu sabiedrībā,
iegūt un apgūt zināšanas,
analizēt situācijas, risināt problēmas,
sadarboties, prasmīgi veidot saskarsmi.
Apstākļos, kad centrā izvirzās personība, svarīgu nozīmi iegūst katra indivīda dzīves kvalitāte, t.i., viņa fiziskais, garīgais un sociālais statuss, būtībā- fiziskā, garīgā, sociālā veselība. Veselība kļūst par vērtību, pamatu, kas ļauj personībai izpausties un realizēt savas iespējas, pie kam fiziskā veselība ir tikai bāze garīgiem un intelektuāliem sasniegumiem. Rodas nepieciešamība izzināt sevi, savu vietu vidē, attiecībās ar citiem cilvēkiem, savu lomu un iespējas savas un vides veselības veidošanā.
Sociālās zinības pārsniedz agrākās higiēniskās audzināšanas iespējas, tā nemāca cīnīties ar slimībām, bet atklāj iespējas attīstīt un saglabāt veselību. Tieši pārliecības un darbības līmenis ir nepieciešams, lai cilvēks izmainītu savus ieradumus, savu dzīvesveidu. Veselība- nevis slimības trūkums, bet kā tiesības, kā dzīves pamats, kā garants savu spēju realizēšanai.
Sociālo zinību galvenās iezīmes:
sociālās zinības attiecas uz cilvēku kopumā un ietver fiziskos, psihiskos, emocionālos, garīgos, sociālos aspektus.
Sociālās zinības dod iespēju cilvēkiem palīdzēt sev, kā arī sekmē veselīgāku apstākļu radīšanu visiem.
Sociālās zinības ietver formālu un neformālu mācīšanu, izmantojot dažādas metodes.
Sociālās zinības attiecas uz cilvēkiem ar dažādu veselības līmeni un palielina katra cilvēka veselīgas dzīves iespējas.
Sociālo zinību galvenie uzdevumi ir informācijas sniegšana, attieksmju veidošana un darbības kompetences attīstīšana sociālo pārmaiņu veicināšanai.
Sociālo zinību izglītības mērķis.
Vesela sabiedrība un indivīdi, kuri kā personības var īstenot savas iespējas un realizēt dzīvē.
Sociālo zinību izglītības uzdevumi.
1. Sniegt zināšanas par veselību un faktoriem, kas to nosaka.
2. Veidot pozitīvu attieksmi pret savu un citu veselību.
3. Attīstīt un izkopt prasmes rūpēties par savu un citu cilvēku veselību.
…
Visas šīs pārmaiņas ietekmē arī skolu. Skolai jāsagatavo audzēkņi, kuri spētu atrast savu identitāti mainīgajos apstākļos un, kuri spētu konkurēt darba tirgū. Tas liek mainīties izglītības mērķiem no zināšanu apgūšanas uz personības veidošanu- personības, kurai bez plašām pamatzināšanām būtu ekonomiskai un sabiedriskai dzīvei vajadzīgās prasmes. Ekonomiskie un sociālie apstākļi prasa darbības jeb dzīves kompetenci, kuru veido plašas pamatzināšanas, dziļas zināšanas kādā noteiktā jomā un dažādas prasmes.
- Pedagoģiskā prakse
- Pedagoģiskā prakse pirmsskolā
- Pedagoģiskā prakse pirmsskolā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Aktīvā metodiskā prakse vidusskolā
Practice Reports for university10
-
Prakse pirmsskolas izglītības iestādē "Mežmaliņa"
Practice Reports for university10
-
Pedagoģiskā prakse pirmskolas izglītības iestādē
Practice Reports for university25
-
Pedagoģiskā prakse pirmsskolā
Practice Reports for university25
-
Pedagoģiskā prakse pirmsskolā
Practice Reports for university12