Secinājumi
Pašreiz aktuāls ir jautājums par radošas, atvērtas, varošas un darboties gribošas personības veidošanu jau pirmsskolas vecumā, saglabājot katra bērna individualitāti. Individualitāti nosaka raksturs, temperaments, spējas un tās attīstība atkarīga no sociālās vides un iedzimtības. Pievēršoties šīm D.Dzinteres atziņām mums pirmsskolas pedagogiem vajadzētu pievērsties un novērtēt katru bērnu individuāli, nevis visus kopumā Mums jānovērtē mazuļu spējas un jāprot atrast pareizās audzināšanas metodes to pilnveidošanā un attīstīšanā, kas visiem vienādi noteikti nevar izdoties.
Guvu pieredzi vērojot nodarbības un nelielu priekšstatu par to, kā notiek darbs bērnudārzā. Iepriekš nebija bijusi pieredze ar bērniem. Tagad varu izvērtēt, kas ir nepieciešams, lai notiktu veiksmīgs mācīšanas un mācīšanās process. Skolotājam ir jābūt gatavam uz visu un jābūt radošam jebkurā situācijā.
Nepieciešams ir apgūt dažādas pamatzināšanas no teorētiskā viedokļa, kā arī to, lai runājot ar bērniem valoda būtu pareiza un saprotama, kā arī bērniem viegli uztverama. Daudzām lietām ir jāpieiet ar izdomu un radošumu.
Tā kā šī vecuma bērniem patīk spēles un rotaļas, kurās var kaut ko pataustīt, izpētīt, salīdzināt, tad es domāju, ka skolotājām strādājot šī vecuma grupiņā vairāk nekā citās grupās ir jāstrādā pie jaunu materiālu izveides. Kaut gan tagad var ļoti daudz nopirkt labas mantas veikalos, man patīk, ka mūsu pirmskolā skolotājas katru mēnesi pagatavo vienu izdales materiālu kādai nodarbībai un to prezentē citām kolēģēm. Cik daudz tajos darbiņos ir skolotāju izdomas un sirds siltuma ieguldīts, ko nevar nopirkt par naudu! Kad es strādāšu mazbērnu grupiņā noteikti centīšos šajā procesā iesaistīt arī vecākus, kaut gan saprotu, ka tas nebūs viegli.
Šajā praksē es, galvenokārt, ieguvu jaunu pieredzi saskarē ar bērniem. Guvu priekšstatu par bērnudārzā notiekošo.
…
