Prakses atskaite par darbu Zvērinātu advokātu birojā

3. Individuālais prakses uzdevums
Visas mantas konfiskācijas tiesiskums
Rakstot apelācijas sūdzību, saskāros ar jautājumu par mantas konfiskāciju. Persona tika notiesāta un personai kā papildsods tika noteikta mantas konfiskācija, paredzot, ka konfiskācijai pakļaujami arī personai piederošie pieci nekustamie īpašumi.
Krimināllikuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka „mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu.”
Šā paša panta otrā daļa nosaka, ka „mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.”
Tādējādi ir ar likumu noteikts pamats mantas konfiskācijas iespējamībai. Krimināllikumā tiek izdalīta:
- visas mantas konfiskācija, un
- daļēja mantas konfiskācija.
Par mantas konfiskāciju saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta trešo daļu lemj tiesa. Tiesa arī nosaka vai mantas konfiskācija veicama pilnībā vai daļēji, jo Krimināllikuma sevišķās daļas normas nosaka tikai pārkāpumus, par kuriem vispār iespējama mantas konfiskācija, bet nenosaka vai tā veicama daļēji vai konfiscējama visa manta. Tādējādi secināms, ka tiesas uzdevums ir izvērtēt kādā apjomā ir veicama personas mantas konfiskācija notiesājoša sprieduma gadījumā.
Vienīgie izņēmumi, kad likums paredz tikai daļēju mantas konfiskāciju, minēti Krimināllikuma 42.panta trešajā daļā. Tie noteikti attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, kurā daļēju mantas konfiskāciju attiecina uz transportlīdzekli, kā arī attiecībā uz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kurā daļēju mantas konfiskāciju attiecina uz dzīvniekiem.
Attiecībā uz šīm normām ir redzams vienots princips, ka konfiscējamai mantai ir nosakāma saistība ar pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kura pamata tiesa nosaka mantas konfiskāciju.
Sistēmiski aplūkojot Kriminālprocesā ietvertās normas ar Krimināllikuma normām, kriminālprocesā var konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu.
…