Prakses pārskats pārtikas veikalā

6.2. Krājumu izmaksu noteikšana
Darba autore jau minēja, ka uzņēmuma krājumi ir preces, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai.
Krājumu izmaksās iekļauj visas iegādes, pārveidošanas un citas izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.
Krājumu iegādes izmaksās ietilpst pirkšanas cena un citi nodokļi (izņemot tos, kurus uzņēmums var vēlāk atgūt no nodokļu administrācijām), transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz gatavo ražojumu un materiālu iegādi. Nosakot iegādes izmaksas, atskaita tirdzniecības atlaides, un citus līdzīgus posteņus.
Saskaņā ar „Gada pārskatu likumu”, "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču izmaksas iegādes pašizmaksā„.
Citas izmaksas iekļauj krājumu izmaksās tikai tad, ja tās rodas, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.
Izmaksas, kuras neiekļauj krājumu izmaksās un atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ir, piemēram, šādas:
1. pārmērīgas iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;
2. uzglabāšanas izmaksas;
3. pieskaitāmās administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;
4. pārdošanas izmaksas.
6.3.Ekonomiskā pasūtījuma apjoma (EOQ) aprēķins

Viens no uzņēmuma krājumu pārvaldīšanas mērķiem ir noteikt optimālu krājumu daudzumu, ņemot vērā likviditātes risku un noteiktas rentabilitātes uzturēšanu. Lai noteiktu optimālu krājumu daudzumu, izmanto ekonomiskā pasūtījuma daudzuma modeli (The economic order quantity model).Šis modelis palīdz noteikt optimālo daudzumu vienam preces veidam.
…