-
Procesa virzītāja darbs
Nr. | Chapter | Page. |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS DARBĪBA | 2 | |
APSKATE | 3 | |
APLŪKOŠANA | 4 | |
PRATINĀŠANA. | 5 | |
KONFRONTĒŠANA | 6 | |
UZRĀDĪŠANA ATPAZĪŠANAI | 7 | |
KRATĪŠANA UN IZŅEMŠANA.PRATINĀŠANA | 7 | |
ARESTA UZLIKŠANA MANTAI | 7 | |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI | 8 | |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS OBLIGĀTUMS | 10 | |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS SĀKUMS | 11 | |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS UN KRIMINĀLVAJĀŠANAS TERMIŅI | 11 | |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS VIETA | 12 | |
PROKURORA ATSEVIŠĶAIS UZDEVUMS | 12 | |
SPECIĀLISTA UN TULKA PIEDALĪŠANĀS | 13 | |
MATERIALO ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBAS NODROŠINĀŠANA | 13 | |
PROCESA VIRZĪTĀJA IESNIEGUMS KRIMINĀLLIETĀ | 14 |
PIRMSTIESAS IZMEKLĒŠANAS DARBĪBA.
Izmeklēšanas darbības ir procesuālas darbības, ko veic procesa virzītājs kriminālprocesuālajā likumdošanā noteiktajā kārtībā, lai atklātu, procesuāli nostiprinātu un pārbaudītu faktu, kam ir nozīme krimināllietā. Var mēģināt izvirzīt izmeklēšanas darbību raksturojošās pazīmes:
1. izmeklēšanas darbībai ir izzinoša virzība. Visas izmeklēšanas darbības vienmēr ir virzītas uz pierādījumu iegūšanu un nostiprināšanu;
2. izmeklēšanas darbība tiek nodrošinātas no valsts puses;
3. izmeklēšanas darbības skar personu tiesības un interese;
4. izmeklēšanas darbību procedūra ir detalizēti izstrādāta un nostiprināta kriminālprocesa likumā.
Izmeklēšanas darbību sistēmā ietilpināmas šādas izmeklēšanas darbības:
• pratināšana, konfrontēšana, uzrādīšana atpazīšanai, kratīšana, izņemšana, arestu uzlikšana mantai, apskate, aplūkošana, ekspertīze, arestu uzlikšana pasta un telegrāfa korespondencei un tās izņemšana, telefonsarunu noklausīšanās un informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, izmeklēšanas eksperiments, liecību pārbaude uz vietas, u.c..
Izmeklēšanas darbības veikšanas laiks, kad veicama izmeklēšanas darbības. Principā jautājumu – kad veikt šādu izmeklēšanas darbību – izlemj pats procesa virzītājs, ja tas nav speciāli atrunāts likumā un ar lēmumu ierobežots laikā. Piemēram, aizdomās turētā persona jānopratina 24 stundu laikā no aizturēšanas brīža. Izmeklēšanas darbības izdarāmas dienas laikā (6.00-22.00) darbadienā, izņemot sevišķi steidzamus gadījumus, par ko jāizdara attiecīga atzīme izmeklēšanas darbību protokolā. Attiecībā uz kratīšanu un izņemšanu prasība par šo izmeklēšanas darbību veikšanu dienas laikā ir minēta tieši likuma normā, paredzot izņēmumus sevišķi steidzamos gadījumos.
Latvijas KPK dažos gadījumos nosaka arī izmeklēšanas darbības secību. Piemēram, lai veiktu uzrādīšanu atpazīšanai, ja atpazīšanas subjekts ir cietušais, pirms šīs darbības ir nepieciešams veikt citu izmeklēšanas darbību, proti, cietušā nopratināšanu. Lai veiktu konfrontēšanu, ir nepieciešama konfrontējamo personu iepriekšēja nopratināšana. Tāpat liecību pārbaudi uz vietas var veikt tikai tad, ja attiecīgais procesa dalībnieks ir iepriekš nopratināts.
Jebkuras izmeklēšanas darbības rezultāti tiek fiksēti izmeklēšanas darbību protokolā, kuru raksta procesa virzītājs – tas, kas veic izmeklēšanas darbību, vai nu izmeklēšanas darbības veikšanas laikā vai tūlīt pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas. Protokolu var rakstīt ar roku vai tehniskām ierīcēm.
Izmeklēšanas darbības protokolā jānorāda:
• izmeklēšanas darbības vieta datums;
• laiks, kad izmeklēšanas darbības sākta un kad beigta;
• protokola rakstītāja amats, vārds un uzvārds;
• katras personas kura piedalās izmeklēšanas darbībā vārds, uzvārds un personas kods, bet nepieciešamības gadījumā – arī tās dzīves vieta;
• izmeklēšanas darbības saturs un tās gaitā atklātie svarīgie lietas apstākļi;
• utt. .
protokolu paraksta procesa virzītājs, persona, kura sniedz informāciju izmeklēšanas darbībā, tulks, speciālists, pieaicinātie un citas personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā.
Ja kāda no personām, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, fizisku vai citu iemeslu dēļ nevar parakstīt izmeklēšanas darbības protokolu, pēc viņu lūguma to paraksta sveša persona, kura lietā nav ieinteresēta. Bet ja persona vispār atsakās parakstīt izmeklēšanas darbības protokolu, procesa virzītājs par to izdara atzīmi izmeklēšanas darbības protokolā, taču, ja persona vēlas, ir jādod iespēja izskaidrot iemeslus, kāpēc persona atsakās parakstīt protokolu.
Izmeklēšanas darbību sistēmā izmeklēšanas darbības ir dažādas gan atkarībā no tiesiskās būtības, gan atkarībā no to procesuālās reglamentācijas. Ir izmeklēšanas darbības, kuras drīkst veikt tikai pēc krimināllietas ierosināšanas (pratināšana, uzrādīšana atpazīšanai u.c.), bet ir arī tādas, kuras var veikt, līdz krimināllietas ierosināšanai (notikuma vietas apskate, ekspertīze). Ir izmeklēšanas darbības, kuru veikšanai ir nepieciešams tiesneša lēmums (kratīšana u.c.) un kuras drīkst veikt bez iepriekšēja rakstiska lēmuma (nopratināšana, konfrontēšana u.c.). ir izmeklēšanas darbības, kuru laikā obligāti jāpiedalās pieaicinātiem (apskate, kratīšana u.c.);kuru laikā jāpiedalās noteikta dzimuma pieaicinātiem (aplūkošana, personu kratīšana), kuru laikā ir obligāta speciālista piedalīšanās (līķa apskate, ekshumācija u.c.).
APSKATE.
…
- Procesa virzītāja darbs
- Tiesu prakse civillietās un administratīvajā procesā
- Tiesu prakse civillietās un administratīvajā procesā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Tiesu prakse civillietās un administratīvajā procesā
Practice Reports for university7
-
Tiesu prakse civillietās un administratīvajā procesā
Practice Reports for university7
-
Prakses darbs
Practice Reports for university10
-
Prakses atskaite civillietās un administratīvajā procesā
Practice Reports for university8
-
Ievadprakse tiesā. Tiesību principu pielietošana tiesas procesā
Practice Reports for university9