SECINĀJUMI
Ejot praksi restorānā Imantas es iemācijos vairāk kā jebkad es esmu iemācijies gan skolā, gan iepriekšējā praksē. Prakses sākumā bija ļoti sarežģīti strādāt, jo kad ierados, viena pavāre pameta darbavietu veselības apsvērumu dēļ un otrais pavārs tika atlaists, jo viņa ieradumi krietni traucēja darbam un radīja zaudējumus, kā rezultātā es paliku viens pats un kārtīgi uz savas ādas izjutu cik smags ir pavāra darbs, kad ierodas klienti ar daudziem pasūtījumiem un esi viens pats virtuvē. Pirmās dienas bija smagas, jo jau pirmajā nedēļā bija bankets 25 cilvēkiem, kuru izturējām un paveicām visu līmenī. Sapratu cik liela nozīme ir komandai, kurā ietilpst gan bāra darbinieki un mēs – pavāri. Visgrūtākais bija jūlija mēnesis, kad bija tiešām daudz cilvēki un slodze bija vienkārši knapi emocionāli un fiziski panesama. Šajā praksē iemācijos arī kaut ko vairāk par pavāra un viesmīļa darbiem. Iemācijos arī to kā ir sastrādies ar krieviski runājošu pavāru,kuram ģimene atrodas kara zonā, jo jūlija vidū ieradās pavārs no Ukrainas, no Luganskas apgabala. Ar šo praksi arī esmu ļoti apmierināts, jo viss prakses laiks man tika atmaksāts un saņēmu algu jau sākot ar pirmo dienu. Jūlija vidū jau saņēmu tādu pašu algu, kura ir pavāram. Beidzoties praksei saņēmu piedāvājumu pastrādāt ilgāk un slēgt darba līgumu, lai varētu oficiāli strādāt viesu namā ar darba līgumu.Katrā ziņā man šī prakse daudz ko iemācija un jūtos ļoti apmierināts. Mainiju arī savus uzskatus par Krievijas pilsoņiem, kuri izveidojuši savu biznesu Latvijā, jo katru dienu, kad sastapos ar īpašnieku, viņš apjautājās kā jūtos, vai viss ir kārtībā, vai nevēlas iziet pasportot. Momentā, kad redzēja, ka virtuves un bāra darbinieki ir pārāk noslogoti, izveidoja 3 stundu pārtraukumu, lai darbinieki var aiziet atpūsties vai kā citādāk pavadīt laiku. Nākošgad arī praksi iešu viesu namā Imantas, jo man tas ļoti patika
…
