1. Uzņēmums – BO/SIA Klīniskā slimnīca ‘’x’’ Slimnīca dibināta 1979. gada martā. 2004. gadā slimnīcai aprit 25. gadi. Slimnīcā ārstējušies vairāk nekā 700 000 pacienti . Slimnīca (turpmāk – uzņēmums) nodrošina diennakts neatliekamo, plānveida medicīnisko palīdzību. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1400 darbinieki. Uzņēmums ir budžeta iestāde. Budžeta iestāde ir īpaša institūcija, kurai nav (vai arī nav pietiekamā daudzumā) savu ienākumu un kura tiek uzturēta (vai subsidēta) no valsts vai pašvaldību budžeta. Turklāt budžeta organizācijas, iepērkot preces, pārsvarā izmanto zemākās cenas kritēriju, lai gan tiek ņemtas arī pārejās prasības precēm un pakalpojumiem. Budžeta organizācijas ierobežo ne tikai naudas līdzekļu, bet arī pārdevēju izvēle, norēķinu paņēmieni, tiek likvidētas iespējas ietekmēt piegādes termiņus, ātrumu u.c.
Konkrētais uzņēmums veic plaša profila slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu gan klīnikā guļošiem pacientiem, gan ambulatoriem pacientiem. Viena daļa uzņēmuma ienākumu ir atkarīga no ambulatoro pacientu skaita un dienas stacionāru pacientiem. Šie ienākumi ļauj paaugstināt darbiniekiem algas un labiekārtot klīniku, tāpēc svarīgi ir piesaistīt pēc iespējas lielāku ambulatoro pacientu un dienas stacionāru pacientu skaitu.
2. Makrovides novērtējums:
Likumdošana, politiskā vide, valsts ekonomiskais stāvoklis:
Šobrīd Latvijas valsts galvenās problēmas ir vājā tiesu vara, uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (pārāk augstas nodokļu likmes), kontrabandas, lielie monopoli, korupcija, negodīga uzņēmējdarbība. Turklāt, valdība nereti pieņem lēmumus ietekmīgu sociālo grupu spiediena rezultātā. Nesakārtots birokrātiskais aparāts.
Iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā, pēc ANO attīstības programmas (UNDP) izstrādātā tautas attīstības indeksa vērtības (TAI2) Latvija 2001.gadā ierindota 50 vietā pasaulē (1998.gadā – 92 vietā, 2000.gadā – 63 – vietā)
Līdz ar ekonomisko izaugsmi valstī palielinās arī iedzīvotāju ienākumi. Strādājošo neto darba alga turpina pieaugt. 2001.gada 3.ceturksnī tā bija par 8% augstāka nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī.
Latvijā veselības aprūpes sistēmu raksturo nolietota un Eiropas Savienības kvalitātes standartiem neatbilstoša slimnīcu tīkla infrastruktūra. Medicīnisko iekārtu izvietojums ir neracionāls. Slimnīcas ir apgādātas ar medicīniskajām iekārtām par 20 – 50% no nepieciešamā. Pasaules Bankas eksperti ( Pasaules Bankas stratēģija Latvijā 2002. – 2005. gadam) atzīmē, ka visnopietnākā valsts veselības aprūpes sistēmas problēma Latvijā ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas neefektivitāte, it īpaši slimnīcās, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu kontrole un caurskatāmība.
Pēdējos gados stacionāru skaitam ir tendence samazināties. Ja 2000. gadā Latvijā bija 142 stacionāri ar 20.7 tūkst. Gultām, tad 2001. gadā slimnīcu skaits samazinājās līdz 140, bet gultu skaits – līdz 19.3 tūkstošiem, savukārt, Latvijā turpina pilnveidoties ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls, veidojas jauni doktorāti, medicīnas centri un ārstu prakses. Salīdzinot ar 2000.gadu, pieaug privātiestādēs strādājošo ārstu un ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību īpatsvars. Tas liecina par iestāžu privatizācijas procesa nostiprināšanos.
…
