No sākuma noskaidrosim, kas ir mārketings. Pēc F. Kotlera domām mārketings ir cilvēku darbības veids, kas ir virzīts uz pircēju vēlmju un vajadzību apmierināšanu1. Šim viedoklim var piekrist jo visas mārketinga darbības ir tiešām virzītas uz pircēju vai patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšanu.
Termins “mārketings” ekonomiskajā literatūrā parādījās 19. un 20.gadsimtu mijā un burtiskā nozīmē skaidrojams kā tirgus darbība, darbs ar tirgu. Latviskie “tirgzinības” vai “tirgvedība” tomēr īsti nespēj aizstāt vārdu “mārketings”, jo nepelnīti sašaurina mārketinga jomu.
Mārketings faktiski ir viss, kas notiek ar uzņēmumu. Ja viena no klasiskajām definīcijām vēsta, ka mārketings ir darbības tirgū, kas efektīvi un produktīvi veicina apmaiņu, kuras mērķis ir klienta vēlmju un vajadzību apmierināšana, radot produktu (pakalpojumu), to izplatot, virzot tirgū un nosakot cenu, tad tagad droši var teikt, ka mārketings ir veids, kā uzņēmums integrējas vidē. Ne velti jēdziens vai koncepts “integrētās mārketinga komunikācijas” sāk kļūt par reālu biznesa dzīves sastāvdaļu. Aizvien grūtāk nodalīt, kur beidzas uzņēmuma iekšējā vide un sākas ārējā. Tādi jēdzieni kā “pakalpojumu mārketings” vai “atļaujas mārketings” apliecina arī to, ka katram uzņēmējam aizvien labāk jāiepazīst un jāizprot klienta vēlmes un vajadzības, un te nu vairs neiztikt bez labas reklāmas un iejūtīgām sabiedriskajām attiecībām. Ar to ir par maz – „uzcept bulciņu”, kura garšo pašam. Jāatrod kārumnieki, kas apēdīs „bulciņu” un gribēs vēl un kas būs ar mieru, ka viņiem ik dienas atved tieši šīs „bulciņas”. Bet varbūt paspert soli tālāk un atrast tos, kas katru rītu ceps sev šo „bulciņu” paši, bet gribēs, lai viņiem iejauc „mīklu”? Bet varbūt vēl tālāk – sameklēt tos, kas ik rītu gribēs nopirkt jaunu recepti savai ikdienas „bulciņai”?
Mārketinga uzdevums ir radīt sev pircējus. Ja nav kas pērk – nav iespējams nekāds bizness. Tāpēc galvenais ir ražot to preci un sniegt to pakalpojumu, ko pircēji vēlas pirkt vai saņemt, nevis to ko pats pārdevējs vēlas pārdot. Šī aksioma ir spēkā tiktāl, ciktāl uzņēmējs nav tik labi izpratis savus potenciālos klientus (un sapelnījis tik daudz naudas), ka spēj ietekmēt viņu vēlmes un formēt vajadzības. Un tad jau var cept arī tādas „bulciņas”, kādas patīk pašam un kuras ir ērti cept.
Mārketings ir uzņēmuma darbības kopēja filozofija, kas virzīta uz klienta vēlmju un vajadzību apmierināšanu, nodrošinot panākumus uzņēmumam. Ja to saprot uzņēmuma vadība, tad arī vairs nav tik svarīgi, kādu amatu ieņem cilvēks, kas atbild par mārketingu. Mārketinga darbinieku amati var būt visai dažādi – jebkurā gadījumā šiem cilvēkiem jāpārzina tirgus pētīšanas joma, jāpārvalda datu analīzes māka, jāprot plānot, jāspēj vadīt produkta realizēšanas programmas, jāvar kontrolēt procesus uzņēmumā. Mārketinga vadītājam jāspēj fiksēt uzņēmuma mērķa tirgus nepieciešamības, vajadzības un intereses tā, lai apmierinātu savu esošo un potenciālo patērētāju izteiktākās vēlmes un vajadzības daudz efektīgāk nekā to spēj konkurenti. Un ja viņš rīkosies pēc principa “iebakstīsim šodien te, bet rīt tur”, tad arī rezultāti būs: šodien un te ieguvumi, bet rīt un tur – zaudējumi.
Veiksmīgos uzņēmumos, kas ātri māk pielāgoties mainīgai tirgus videi parasti ir labi attīstīta mārketinga nodaļa, vai (ja uzņēmums ir neliels kā manis turpmāk raksturotajā uzņēmumā SIA Xfloor) mārketinga vadītājs ir cilvēks ar elastīgu, praktisku un pragmatisku domāšanu. Tajos vides pārmaiņas netiek gaidītas kā pārsteigums, bet tiek īstenoti preventīvi plāni, lai apsteigtu gaidāmo notikumu attīstību. Dzīvē tomēr darbojas sakarība - jo augstāk kvalificēts darbaspēks, jo lielākas dividendes firma saņems nākotnē. Tāpēc uzņēmuma vadībai jāstimulē jaunu risinājumu meklēšana. Un tieši mārketinga cilvēki ir tie, kas apstrādā nepārtraukti mainīgos ārējās vides nosacījumus, kas risina mainīgos īstermiņa uzdevumus, lai realizētu uzņēmuma ilgtermiņa mērķus.
Lai marketinga plāns strādātu veiksmīgi, tas jābalsta uz pārdošanas datu analīzi par pagājušo periodu un pārdošanas prognozi uz nākamo periodu, kā arī jābalstās uz firmas finansiālajiem rādītājiem. Mārketinga plāns pavisam noteikti ir nepieciešamas, lai noteiktu savu mērķa tirgu, lai saprastu, kura ir tā cilvēku grupa ar līdzīgām vēlmēm un vajadzībām, kas uzņēmumam varētu nodrošināt lielākus ienākumus nekā citas. Mārketinga plāns vajadzīgs arī tāpēc, lai izvēlētos vienotu ceļu uzņēmuma mērķu sasniegšanai.
Faktiski veiksmīgiem uzņēmumiem mārketinga plāns ir pat nepieciešamāks nekā tādiem, kam ir grūtības. Jo tieši veiksminiekiem svarīgi izprast vai viņi vienkārši “trāpījuši uz viļņa” un tagad “nosmeļ krējumu” (bet vilnis ir tikai vilnis, un tas drīz noplaks), vai arī panākumiem ir stabilāks pamats un pienācis laiks attīstīt un izvērst savu darbību.
Jāatceras viens –mārketinga plāna izstrāde vien vēl negarantē nekādus panākumus. Ja plāns nav kārtīgi apdomāts, ja tas netiek realizēts – tas ir un paliek tikai papīrs.
Lai izstrādātu labu mārketinga plānu, vispirms jāapsver trīs jautājumi:
Kur šai brīdī ir uzņēmums?
Uz kurieni grib iet jeb attīstīties uzņēmums?
Un kā tur nonākt?…
