PAŠNOVĒRTĒJUMS
Sakarā ar policijas darba lielo neparedzamību, arī mūsu prakses apmeklēšanas plāni bieži mainījās, tomēr inspektores bija ļoti pretimnākošas, nekādu problēmu nebija, sadarboties ar prakses vadītāju Inesi un viņas kolēģi Valentīnu bija liels prieks un par izietu praksi ir liels gandarījums. Bet pats galvenais- iegūtās zināšanas ir ļoti daudz un ļoti vērtīgas. Manuprāt, šī prakse man ir devusi visvairāk no visām man līdz šim bijušajām praksēm.
Šis prakses laikā guvu daudz nozīmīgu secinājumu un atziņu, ko varēšu izmantot savā profesionālajā darbībā.
Svarīgākās zināšanas un prasmes, ko apguvu šīs prakses laikā bija, nepilngadīgo lietu inspektora specifika un pienākumi, kas jāveic strādājot bērnu namā un, kuri ļoti sasaucas ar sociālā pedagoga pienākumiem jebkurā iestādē. Šādā iestādē strādājošai personai ir jābūt ar ļoti lielām spējām savaldīt savas emocijas, jo bieži vien viss notiekošais liekas tik absurds, ka pārņem vēlme ļaut savām emocijām vaļu. Ieguvu arī prasmes strādāt ar grūti audzināmiem bērniem, kā ar viņiem komunicēt, kā motivēt un kā mēģināt vērst viņu rīcību uz pozitīvo pusi.
Ar problēmām savā prakses laikā nesastapos, jo prakses studentu darbība bija vairāk vērsta tikai uz novērošanu, nevis aktīvu iejaukšanos procesos.
Prakses sākumā viss mūsu kurss tika trenkāts no viena policijas iecirkņa uz otru-vienā mēs iesniedzām līgumus, otrā mums tie vēlāk bija jāparaksta. Pārņēma sajūta, ka policijas iecirkņi ir ļoti nesaskaņoti un paši īsti nepārzina savus pienākumus un darbības sfēras. Tomēr, kad tikām norīkoti pa iecirkņiem un, kad pirmo reizi devāmies uz savu prakses iecirkni, satraukums par to, ka visa prakse varētu izvērsties šāda haotiska, pazuda. Jau pirmajā reizē bija skaidrs, ka prakse būs ļoti veiksmīga un sadarbība ar Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas inspektorēm izveidosies ļoti laba.
Ar vislielāko interesi piedalījos policijas rīkotajā nakts reidā kopā ar četriem Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem un Bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvi. Tas priekš manis bija interesants piedzīvojums. Pirms devos uz reidu, biju mazliet noraizējusies, ka neesmu pieradusi pie šādām vēlām nakts darbībām un nevarēšu izturēt visu reidu, jo ātri sāks nākt miegs. Bet reida laikā man par miegu nebija laika domāt. Aizmirsās viss cits uz pasaules. Reida laikā pat izpelnījos tuvo cilvēku pārmetumus, ka nereaģēju uz viņu mēģinājumiem pārliecināties, ka ar mani viss ir kārtībā. Pēc reida biju tik pārpilna ar iespaidiem, ka, neskatoties uz to, ka lēnām tuvojās rīts, nespēju aizmigt pārdomājot visu notikušo atkal un atkal. Lai gan policijas darbiniekiem šis bija mierīgs reids, priekš manis tas bija kaut kas nebijis. Iespaidi un atziņas, ko tajā naktī ieguvu, paliks manā atmiņā uz ilgu laiku.
…
