5.Kritisks prakses izvērtējums
5.1.Manuprāt, mūsdienās skolēniem zūd motivācija mācīties, jo ir samērā daudz nesekmīgo un tādu, kuri labprātāk neaizies uz kādu stundu nekā nīks tajā. Ko tad viņi dara, kad neiet uz skolu – klaiņo apkārt, melo skolotājiem, vecākiem un tas, protams, nav nekas pozitīvs, tas ietekmē to kāds skolēns attīstīsies kā personība. Novērojama arī tendence, ka nav laba saprašanās ar skolotājiem, tā saskarsme nav tā pozitīvākā, es pati vēl nesen mācījos vidusskolā un atceros, ka bija skolēni, kuriem bija labas attiecības ar skolotājiem un tādi, kuriem sliktas. Grūti pateikt vai tā ir audzināšanas problēma, apkārtējās vides ietekme vai skolotāju vaina, bet, jo labāka saskarsme skolēnam ar skolotāju, jo veiksmīgāks ir mācību process.
5.2.Kādas varētu būt sociālā pedagoga darbības perspektīvas? Grūti pateikt, bet ņemot vērā to kāda situācija šobrīd it valstī, es domāju, ka būs daudz tādi, kuriem būs nepieciešama palīdzība, jo jau tagad tādu ir daudz, cita lieta ir vai valsts un pašvaldības atbalstīs un finansēs. Šobrīd situācija ir tik neizprotama, ka tiešām vairs nevar saprast kā būs nākotnē, bet saprotams ir viens, tas jau tagad ietekmē cilvēkus gan psihiski, gan sociāli. Kāds paliek bez darba, kāds streso, ka varētu palikt bez darba, citam jau sen ir profesionālā izdegšana un tas lielā mērā ietekmē bērnus, jo viņu vecākiem bieži vien ir citas raizes – kā nepazaudēt darbu, atrast darbu, pabarot ģimeni utt. Skaidrs ir viens problēmas ir un būs un es ceru, ka arī iespējas strādāt un palīdzēt cilvēkiem.
5.2.Šī ir mana pirmā prakse, kaut kas jauns un manā dzīvē vēl nepieredzēts. Man patika, jo nenoliegšu, ka tiešām daudz ko uzzināju par sociālā pedagoga amatu un pašu „Sociālo servisu”, kas tikai paplašina manu redzesloku. Uzzināju, piemēram, to, ka šis darbs ir komandas darbs, lai arī, daudz ir jāstrādā vienam, tomēr maksimāli labs rezultāts tiek sasniegts tieši strādājot komandā ar citiem cilvēkiem( sociālo darbinieku, psihologu utt.) un citām institūcijām(bāriņtiesu, pašvaldības policiju utt.). Liels ieguvums ir arī daudzās metodes, kuras apskatīju prakses laikā, lai arī daļu es zināju, daudzas man tiešām bija jaunums, piemēram, sociometrija, pasaku terapija u.c. Neatsverami ir tie daudzie vārdi, ko dzirdēju no sociālā pedagoga, psiholoģes, ģimenes atbalsta centra vadītājas, māmiņu skolas vadītājas, tā viņu pieredze un darbi, protams, arī redzētais. Tas man lika saprast, ka es tiešām vēlos palīdzēt cilvēkiem un strādāt sociālajā jomā, lai arī apzinos, ka tas nav viegli, bet tik skaisti! Es, protams, apzinos, lai redzētu rezultātus sociālajā jomā ir jāstrādā daudz ar cilvēkiem, tas noteikti nav vienas dienas darbs un ir arī savas negatīvās puses, nav jau viegli dzirdēt to, ka kādam ir slikti.
…
