Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku - četrkājaiņu klase, bet tiem vēl saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes. To individuālajā attīstībā visai raksturīga ir vides maiņa: attīstības sākuma stadijas noris ūdenī, un kāpurs, kurš pielāgojies dzīvei ūdenī, pārvēršas (metamorfozē) pieaugušā dzīvniekā, kas dzīvo uz sauszemes. Abiniekus (arī rāpuļus) pēta zooloģijas apakšnozare - herpetoloģija.
Abinieku sistemātika
Klase Abinieki (Amphibia)
apakšklase †Labirintodonti (Labyrinthodontia)
kārta †Antrakozauri (Anthracosauria)
kārta †Ihtiostegas (Ichthyostegalia)
kārta †Temnospondili (Temnospondyli)
apakšklase †Plānskriemeļu (Lepospondyli)
kārta †Aherontiscīdas (Acherontiscidae)
kārta †Adelospondili (Adelospondyli)
kārta †Aistopodi (Aistopoda)
kārta †Lizoropijas (Lysorophia)
kārta †Mikrozauri (Microsauria)
kārta †Nektrīdas (Nectridea)
apakšklase Kailamfībijas (Lissamphibia)
kārta Bezastainie abinieki (Anura)
kārta Bezkājainie abinieki (Gymnophiona)
kārta Astainie abinieki (Caudata)
Pazīmes
Aukstasiņu dzīvnienki.
Elpo ar ādu un plaušām (taču tās ir vāji attīstītas).
Trīskameru sirds.
Divi asinsrites loki.
Kustīgi acu plakstiņi.
Izvadorgāni – āda un nieres.
Vardes mutes-rīkles dobuma sienā atrodas rezonatori, kas pastiprina skaņu vairošanās periodā. (skat. Dīķa varde)
Abinieku ādā ir daudz asinsvadu, tā ir mitra, jo satur daudz gļotdziedzeru.
Dažu abinieku ādas dziedzeru sekrēts satur indīgas vai kodīgas vielas, kas atbaida plēsējus.
…