Adopcija Latvijā un Eiropas Savienībā

4. solis- pirmsadoptācijas aprūpe
Ja adoptētāji pēc personīgas iepazīšanās ar bērnu vienojas turpināt adopcijas procesu, viņi vēršas bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā izsaka savu vēlmi konkrēto bērnu ņemt pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā. 
Tad bāriņtiesa no konkrētās iestādes vai audžuģimenes, kurā atrodas bērns, vai bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ja bērns atrodas audžuģimenē, pieprasa bērna dokumentus, kas apliecina viņa juridisko statusu. Pēc tam bāriņtiesa nozīmē sēdi, kurā lemj par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā konkrētai ģimenei/personai uz noteiktu laiku, piemēram, no 1.augusta līdz 1.oktobrim.
Nu sākas pirmsadopcijas aprūpes laiks. Tas var ilgt no 2 līdz 3 mēnešiem, maksimums – 6 mēnešus. To paredz adopcijas kārtība. Tāpat, nosakot pirmsadopcijas aprūpi, vērā tiek ņemti arī riska faktori, piemēram, bērna vecums – jo lielāks bērns, jo ilgāks ir pirmsadopcijas aprūpes laiks. Tas nepieciešams, lai bērns varētu labāk sarast ar adoptētājiem. Šajā laikā bērns jau dzīvo adoptētāju ģimenē. 
Kamēr norit pirmsadopcijas aprūpe, bāriņtiesas pienākums ir apsekot ģimeni vismaz trīs reizes – sākumā, vidusposmā un beigās. Speciāliste norāda, ka šādi apsekojumi vajadzīgi, lai bāriņtiesas varētu apkopot informāciju par to, kā bērns ir iejuties ģimenē, vai ir izveidojušās vai vēl tikai veidojas vecāku un bērnu attiecības, vai ir kādas problēmas, kuru risināšanai nepieciešama palīdzība.
Saeima 2020. gada 9.jūlijā, konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.
…