Caur visu Dienvidamerikas kontinentu gar rietumu piekrasti stiepjas Kordiljeru kalni kas tulkojumā no spāņu valodas "cordillere" nozīmē "ķēde" .
Andu kalni tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē "vara kalni" jo tur ir atrastas lielas vara un rūdas atradnes.
Andi ir visgarākā kalnu sistēma pasaulē, un tie stiepjas visā Dienvidamerikas kontinenta garumā. Šie kalni atrodas septiņu valstu – Venecuēlas, Kolumbijas, Ekvadoras, Peru, Bolīvijas, Argentīnas un Čīles – teritorijā.
Garums 7200 km
Platums – līdz 700 km.
Daudzas virsotnes ir augstākas par 5 km
Augstākā virsotne – Akonkagva - 6960 m vjl.
El Huascaran - 6768 m vjl.
Lielākie vulkāni – Ljuljailjako – 6723 m vjl; Čimboraso – 6310 m vjl; Kotopaksi - 5897 m vjl.
Pēc augstuma kalni ir zemāki vienīgi par Himalajiem un Centrālāzijas kalnu sistēmām.
Titikakas ezers ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers - tā vidējais ūdens līmenis ir 3 812 metrus virs jūras līmeņa.
Tas ir arī Dienvidamerikas lielākais saldūdens ezers ezers - tā virsmas platība ir ap 8372 km2
Titikakas ezers atrodas Altiplano augstienē Andos.
Ezerā ir vairāk kā 41 salas, no kurām dažas ir blīvi apdzīvotas.
Andu veidošanās
Andi ir jauni kalni, to veidošanās joprojām turpinās, par ko liecina spēcīgas zemestrīces un vulkānu izvirdumi
Dienvidamerikas kontinenta rietumu piekrastē saskaras divas litosfēras plātnes – kontinentālā Amerikas plātne un un okeāniskā Naskas plātne
Naskas plātnes mala slīdot zem kontinentālās plātnes, veido vairākus kilometrus dziļo Peru – Čīles dziļvagu
Vienlaicīgi Amerikas plātnes rietumu mala tiek celta uz augšu un sakrokota
Zemes garozā rodas arī plaisas, kurās ieplūst magma. Ja tā izraujas zemes virspusē, tad veidojas vulkāni.
Bieži vien magma nespēj nonākt līdz zemes virspusei, pakāpeniski iežu plaisās atdziest un sacietē, veidojot milzīgus kristālisku iežu masīvus
Tajos atklātas ļoti bagātas metālu atradnes:
vara
dzelzs
svina
sudraba
zelta.
Andu kalni stiepjas cauri visām kontinentā esošajām dabas zonām
Kanu zemākajā daļā – tādi paši dabas apstākļi kā apkārt esošajos līdzenumos
Palielinoties augstumam, pakāpeniski pazeminās gaisa temperatūra un samazinās nokrišņu daudzums.
Klimats daudzveidīgs, kas mainās virzienā no pakājes līdz virsotnei un ir atkarīgs no ģeogrāfiskā platuma
Nogāzes zemākajā daļā pie ekvatora klimats ir tikpat karsts un mitrs kā ekvatoriālajā joslā
Bet 5000 m augstumā visu klāj sniegs un ledus
Tropu joslas teritorijā Andu centrālajās plakankalnēs klimats ir īpaši bargs – valda stipri vēji, pat vasarā pēkšņi var sākties sniega vētras
Gaiss ļoti sauss, dzidrs, retināts, tāpēc saules radiācija ļoti spēcīga.…
